te kaut kur cibā viens gribēja zināt par vārdu 'štrunts'. tur viens cits ierakstīja, ka tas durlandiešu vārds ir nācis no fāterlandiešu valodas un visticamāk no vārda 'Strunze' vai 'Schtrunze' (
a kā var iedomāties, ka fāterlandiski 'št' būs 'scht'?). nu tā kā es tādu vārdu nezināju, tad ieskatījos vārdnīcās. vispirms - Granta K., Kampe E. 1990. "Vācu-latviešu vārdnīca". tajā tādas
štrunces nebij' vispār. tad pajēmu Rappold O. u.a. 1995. "Das grosse illustrierte Wörterbuch der deutschen Sprache". tur ir darbībsvārds 'strunzen', kas nozīmē 'urinieren'.
tad laikam sanāk tā, ka lietvārdformā tas nozīmē 'mīzals', ja? tad vēl es paņēmu un ieskatījos arī Klecker H. 2003. "Oberlausitzer Wörterbuch", kurā tas vārds bija!
Strunze - f abwert. 'große, dralle, kräftiga, bequeme, oft etw. ungeschlehte (junge) Frau', tātad štrunts
po latviskam būtu
lielbābietis, ja...
ēēēēē... tagad es uz vārdu 'štrunts' skatos pilnīgi citādi. un ja vēl vizualizē vārdkopu 'mans štrunts mani apštruntoja no galvas līdz kājām'... nu tur 'zelta lietus' no
kreptīga sievišķa...
vobšem es vārdnīcas lasīt nedrīkstu. un vispār! kurš vainīgs pie tā, ka es vārdnīcas sāku šķirstīt?! pie Tevis,
martcore, kāds kaut ko te pirms dažām dienām burkšķēja par štruntiem?