kādreiz, kad ieviesu sev pirmo datoru (kaut kādā '98. vai '99. gadā), man izveidojās paradums visas monitora malas aplīmēt ar "post-it" lapiņām, uz kurām ir visādas piezīmes sarakstītas. kad uz monitora malām vairs nebija vietas, arī pati "kaste" kalpoja šim cēlajam mērķim. tā pat es izrīkojos arī ar darba datoru, kad uz īsu brīdi biju ierēdnis. nedaudz vēlāk sev mājās ieviesu stikla galdu. un atklāju, ka tas ir fantastiski labs un ērts veidojums, jo nu piezīmēm bija iegūta lielāka virsma. es vairs gabdrīz nemaz neizmantoju lapiņas piezīmēm, bet ar marķieri visu pierakstīju uz galda. kad vairs nebija vietas piezīmēm, paņēmu vati un ar spirtu notīrīju no galda neaktuālās piezīmes. kad pārcēlos uz dzīvi šeit, biju bez sava stikla galda, bet man līdzi bija balts ķepļeps. rezultātā piezīmes tika rakstītas tieši uz tā. ar laiku tas vairs nebija gluži balts. šorīt aiz gara laika paņēmu vati un spirtu. izrādās, ka marķieri var no šamā dabūt nost gandrīz tik pat viegli kā no stikla. tikai tagad mans ķepļeps ir tik pat balts kā būtu gluži nevainīgs... šausmīgi jocīga sajūta uz to paskatoties – neviena skricelējuma ar manu "gaiļa kāju"... |