| |
 | 4. Jun 2008 @ 18:05  |
|---|
tāds noskaņojums pašreiz, ka taisni prasās kādu brīdi muļķoties, bet pēc tam likties slīpi... un pēc tam paņemt smēķus un piesmēķēt, lai kūpinot varētu pogavariķ po dušam... it īpaši –pogovariķ po dušam... bet nu šovakar jau šāda opcija nepastāv un rīt būs jauna diena, un es atkal būšu vecs un nīgrs tēviņš ar pusdzīves krīzi, kurš burkšķēs par to, ka sen ir pienācis laiks pamest šo sauli un vispār...
starp citu, nav taisnība tam, ka "ja dievs kaut kur aizver durvis, tad kaut kur citur atver logu". tas ir tikai un vienīgi pašapmāns. |
Es izlasiiju vienu neizdotu graamatu, kuras autors ir viens latvieshu maakslinieks. Vinjsh tur raksta par to, kaa draazh vecenes, kuraam paari 40. Un vecenes dazhreiz vinjam apniikst ar runaam par dieviem, horoskopiem un citaam muljkiibaam. Bet vinjsh arii tur biezhi runaa par suiciidu un ir nelaimiigs. Vinjsh tikai draazh un draazh visaadas vecenes, iepaziistoties caur sludinaajumiem. Un ko es ar to gribeeju pateikt - ka, iespeejams, ateisms, nogurdina.
1) es nedrāžu vecenes, kurām ir pāri 40;
2) es neiepazīstos caur sludinājumiem;
3) es neesmu ateists...
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}