| |
 | 14. Feb 2007 @ 00:27  |
|---|
reiz sen, senos laikos... vienam tēviņam, tobiš man nospēra telefonu :o(
savadīju jaunā aparātā numuriņus, kurus biju pārrakstījis piezīmju grāmatiņā, sarakstīju numuriņus, kurus man piesūtīja cilvēki, jo gribēja, lai es varētu viņus sazvanīt... tad ieviesu vēl dažus... W – puisietis, ar kuru pārgulēju un vairs negribu (ta viņš skuvies izskatās 2x vecāks nekā es neskuvies, bet esam viena vecuma un par to, kas bija gultā neizteikšos); tad tur ir parādījies JZ; puisiets man uz gribu el vē sludekli atsaucās un nokrāsoja matus. tad tur vēl viens puisietis ir iegrāmatots, kurš uz to pašu sludekli atsaucās, tad viens nepazīstams tēviņš, kura jautājumu man pārspēlēja viens cits tēviņš (gara vēsture, bet zināma). un tad vēl viens tēviņš, par kuru man nav ne mazākās nojēgas, kas tas tāds ir un no kurienes uzpeldējis, un kāpēc man iegrāmatots...
piezvanīt un pajautāt: "kāpēc esi man telefonā iegrāmatots?"... |
Kādēļ gan Jūsu žurnalā, dārgo mister R., vīrieši konstanti tiek dēvēti par tēviņiem?
es zinu, ka cilvēks ir šķirdzimuma dzīvnieks. tas nozīmē, ka ir divi dzimumi – tēviņi un mātītes.
tā kā es esmu rupjš tēviņš (nu no meža izmucis), tad atļaujos lietas saukt īstajos vārdos, bez jebkāda izskaistinājuma.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}