| 2. Jūnijs 2016 |
|
kamēr stāvēju pie krustojuma un gaidīju zaļo luksafora signālu, man klāt pienāca pamatīgi iesviķojis, krieviski runājošs puisis. dažus gadus jaunāks par mani. vispirms nokomplimentēja mani un tad gribēja zināt, kādu reliģiju es pārstāvu... nu kas visiem ir ar to ticību? nu ņiverujuščij ja, ņeverujuščij. kad iedegās zaļais - sapriecājos. atvainojos puisim, ka nevaru turpināt diskusiju, jo steidzos, un ļoti raitā solī tesos pāri ielai. viņš nesekoja, Got sei dank!
nē, nu cilvēki man tik bieži uzmācas ar reliģuju, ka man bez maz vai nopietni ir jāsāk domāt par savas sektas izveidi. |
|
vienu rītu es izkāpu Grēcinieku ielas pieturā. tur caur tuneli jaiet, lai Vecrīgā tiktu. uz kāpnītem daži svaigi asiņu pilieni. maz. varbūt dazas stundas vecas piles. talāk gāju pa pašu Grēcinieku ielu. pie tējas dārza (vai kā tas veģetārais kafužņiks saucas) - asiņu peļķe. spriežot pēc asiņu krāsas, no iepriekšējā vakara. es vienmēr esmu uzskatījis, ka no zālēdājiem jāturas pa gabalu. ne par velti pēc nogalināto cilvēku skaita tieši govs ieņem godpilno pirmo vietu bīstamo dzīvnieku sarakstā. |
|
tā. ar mani ir sāci sarakstīties kaut kāds mazgadīgs pakistānis. gaidu, kad jamais painteresēsies, kā mani izmantojot varētu iekļūt jevrosajūzā. pagaidām tas mazgadīgais grib zināt tikai manu vecumu, ēdienu, kas garšo, krāsu, kas tīk u.t.t.. gaidu svarīgāko jautajienu.
upd.: negrib, negrib jevrosojuzu! grib, lai es viņam naudiņu pārskaitu! vai cik burvīgi! |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |