kamēr stāvēju pie krustojuma un gaidīju zaļo luksafora signālu, man klāt pienāca pamatīgi iesviķojis, krieviski runājošs puisis. dažus gadus jaunāks par mani. vispirms nokomplimentēja mani un tad gribēja zināt, kādu reliģiju es pārstāvu... nu kas visiem ir ar to ticību? nu ņiverujuščij ja, ņeverujuščij. kad iedegās zaļais - sapriecājos. atvainojos puisim, ka nevaru turpināt diskusiju, jo steidzos, un ļoti raitā solī tesos pāri ielai. viņš nesekoja, Got sei dank!
nē, nu cilvēki man tik bieži uzmācas ar reliģuju, ka man bez maz vai nopietni ir jāsāk domāt par savas sektas izveidi. |
es pāreju arī uz vācu un angļu valodu, ja sarunubiedrs to saprot labāk par latviešu valodu. man svarīga ir sapratne bez nevajadzīgiem pārpratumiem valodas barjeras dēļ. savukārt tos tūdaliņus, kas te nerunās krieviski, jo atrodas Durlandē un principa pēc nelatvietim atbild latviski, es uzskatu par aprobežotiem stulbeņiem.