| 16. Novembris 2012 |
|
tā pirms pāris dienām viens no brīnišķīgākajiem manas dzīves vīriešiem* painteresējās vai es vēl esmu Aizpolijā. nesaprotu gan, kāda mārrutka pēc šo jautājumu vajadzēja uzdot feikgļukā, ja eksistē e-pasts, telefōns un pidarlapa, bet nu labi;- katram savas dīvainības. šodien šams atkal tajā feikgļukā ir pieteicies - domā, ka varbūt nākamnedēļ mani piemeklēs. protams, ka es šam atbildēju, lai droši mani piemeklē. jo biežāk, jo labāk.
*-šoreiz par to, kuram nav kauns būt cilvēkam, ja. nejaukt ar pārējiem brīnišķīgajiem manas dzīves vīriešiem! |
|
šorīt atnācu uz darbu un priekšā mani sagaida pankūka* (kolēģiem kopīga brokastošana un es arī tajā esmu ierēķināts; nācās ēst). tagad man bārda un ūsas pilnas ar cukuru. kafiju dzert nav iespējams - salda (man vai zinies biezumi caur ūsām tiek filtrēti, bet sacukurota kafija ir pretīga), savukārt no bārdas tas cukurs jau stundu ik pa brīdim birst ārā. reiz sen senos laikos par vecu cilvēku teica - viņam jau smiltis birst. bet es tagad esmu jau tik vecs kļuvis, ka par mani jau jāsaka - no viņa jau pat cukurs birst!
*-tās pankūkas, kas nav pankūkas, bet kuras vācu valodā sauc par pankūkām, ja. tās pankūkas, ko latviski sauc par pankūkām vāciski sauc par olkūkām, ja. tev nebūs jaukt pankūkas ar pankūkām! |
|
šodien man atkal ir tā diena, kad es vismaz līdz pusnaktij strādāšu. ja ne vēl ilgāk... un tas ko es darīšu būs garlaicīgi. galvenais neiemigt. kafiju dzert nedrīkst. šodien pēc vairāku nedēļu pārtraukuma izdzēru divas krūzes sev tipiskās kafijas un sirds bez maz vai pa muti izlēcā ārā uz mūžīgu pastaigāšanos pa pasauli bez manis. bet pirms dažām nedēļām pat piecas kafijas krūzes man tādas izjūtas neizraisīja... man tagad ir divas izvēles - turpināt nedzert kafiju vai arī lēnām atsākt pieradināt organismu pie tās atkal. un, atklāti sakot, es nezinu, ko es no šiem abiem variantiem gribu... |
|
man riebjas vārds - dižpārdoklis. viens no tiem vārdiem, kas uzdzen nebeidzami dziļu riebumu katru reizi, kad ar to nākas saskarties. |
|
tikko ievēlās direktōrs ar kaut kādu ārzemnieku grupu. izrāda muzeju. viens no tās grupas man jautāja - vai drīkst mani nofotografēt. viņi domājot par filmas veidošanu un meklējot interesantus tēlus... es atļāvu sevi nofotografēt. mani nofotografēja ar ifōnu vai kā nu to sūdu pareizi sauc. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |