|
satiku savu duraka darba vadītāju. norunājām pāris stundas - gan par pagātni, gan tagadni, gan par nākotni. par nākotni pat nedaudz vairāk kā par visu pārējo. sarunas sākumā zēns gan uz mani skatījās un ķiķināja, bet kā tai senā anekdotē teikts - cilvēks jau pie visa pierod ;o) |
|
nu kas tā par mavcibu no pajautā dzēst ārā jautrus pasācienus. to orģinālo tēmu ieteikumus tak būtu varēts atstāt. tādi kruticismi tur bija, ka, no baudas lasot, pat rōzā čurāt varēja. |