|
ko es te neierakstīju:
pagāj'šnedēļ es biju aizgājis satiekties ar vienu čeloveku. nu satikāmies. pavazājāmies apkārt. tad aizgājām uz vienu barčiku, kur piesēdām un pļāpājām. bet tad pieplanē klāt viens tēviņs ij prasa man - vai Tu mani atceries?...
bļeģ, jop tvaju māķ!!! es tak, protams, jamo atceros! es tikai nesapratu, ko darīt - maukt šam pa purnu vai ņemt vagu un pazust tālēs zilajās, atpakaļ neskatoties... vēl šams gribēja zināt vai es Ievu atceros, vai es susuri atceros, vai es gorgōnu atceros... nē, nu es ta atceros. es visu atceros, ričard!
vobšem, pilnīgas nekurienes barčikā mani piemeklēja trīs burti. saprotiet, TRĪS BURTI! šams man pat savu jauno tel.nr. nodiktēja, lai man tas būtu. tas tajā visā ir tas labākais - vismaz zinu, kad nav jāceļ, ja zvana. |