| 18. Jūnijs 2011 |
|
un kāpēc fāterlandieši vienmēr, kad dabū no manis ko ēdamu, grib arī zināt, kā to gatavo un pieprasa recepti?
varētu padomāt, ka es zinu kā fāterlandiski pateikt - paņem pļurzu un sapļeckā... |
|
man āsk ef-emmā neko diži neāsko... a es varbūt, tur ielogojoties, gribēju redzēt 128 neatbildētus kveščenus... nē, nu bez maz vai atkal jāsāk citēt Veidenbaums - nmav taisnības virs zemes... |
|
pirms gadiem diviem es diezgan cītīgi izlasīju visu, kas likumā ir atrunāts par mantojuma atstāšanu (nu nevar zināt, kad man ķieģelis uz galvas uzkritīs). es secināju, ka man nepatīk. īpaši tās, kas attiecas uz neatraidāmajiem mantiniekiem. vot kā reizi viņus es gribu pasūtīt kuda podaļše, bet viņiem, bļeģ, pienāks... rezultātā es tagad visu laiku domāju, kā dzīvot tā, lai tad, kad man tas ķieģelis uz galvas uzkritīs, tās maitu lijas varētu plēsties tikai un vienīgi par manām agonijā piedirstām apenēm un neko citu...
ir man pieredzes rezultātā radusies pārliecība - tas, ka mēs esam radinieki, vēl nav iemesls iepazīties. un pilnīgiem svešiniekiem es pat piedirstas apenes negribu atstāt, it īpaši manām maitu lijām... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |