| 1. Marts 2011 |
|
es tātad esmu tāds dīvains cilvēks, kurš no rītiem neēd un vispār sāk ēst tikai kaut kad pēcpusdienā. pirmo dienas daļu pārtieku no zila gaisa un mīlestības ;o) nu labi ne gluži, bet no kafijas gan. no tādas rūgtas kā dzīve, melnas kā velns un stipras kā nāve. tādu paradumu pamana arī citi cilvēki. laikam jau tāpēc, ka pārāk atšķiras no vispārpierastā. arī manas kolēģes to ir pamanījušas. tā kā viņu regulārie ieteikumi, ka tā nav veselīgi un man ir jāmaina gadu desmitu ieradums, nav manu paradamu ietekmējuši, tad kolēģe nopirka kafiju, uz kuras paciņas lieliem burtiem vīdēja uzraksts: “saudzējoša kuņģim”. kafija pēc garšas tik pretīga, ka pilnīgi noteikti ir kaut kas izcili veselīgs, nu tik negaršīga, ka droši vien paredzēta kuņģa vēža slimniekiem pēdējā stadijā, kad vairs citu līdzekļu nav... i tago es tagad ceļos divas stundas agrāk, lai pirms iešanas uz darbu varētu iedzert pāris tasītes normālas, garšīgas kafijas, kas nekādā veidā nesaīsina manu rīta neēšanas periodu. |
|
raksta ierobežojums 5000 rakstu zīmes ir vienkārši drausmīgi. man neizdodas tik īsi un kodolīgi izteikties, ja nu vienīgi profesionālajā slengā, bet to lieto trīs cilvēki un ne jau atlikušie divi ir raksta mērķauditorija... man šodien vairs nav nekāda noskaņojuma domāt. smadzenes sevi ir izsmēlušas. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |