| 12. Februāris 2010 |
|
Tātad bija sarunāts paciemoties Jaunciemā. Lai to dabūtu gatavu sarunāju AK un SM, ka brauksim kopīgi, proti, AK ar savu mašīnu mūs vedīs (man nav ne mašīnas ne vadītāja tiesību); vienojāmies par visiem pieņemamām dienām (proti, vakardienu un šodienu), bet sarunājam vēl sazvanīties un precizēt izbraukšanas laiku. Kad otrdien zvanīju noskaidrot cikos izbrauksim, uzzināju, ka Rīgu pametīsim tikai astoņos vakarā. Nu labi. Tā nu es godīgi ceturtdienu nostrtādāju. Vakarā aizeju uz mājām sēžu pie datora skatos Supernatural un gaidu, kad mani savāks. Ap sešiem piezvanu un pārprasu vai izbraukšanas laiks paliek spēkā un nekas nemainās. AK vēl esot Jelgavā, bet domājot, Ka ap astoņiem būšot jau Rīgā. Nu ja tā, tad tā. Gaidu. Ap astoņiem zvanu. Cilvēks vēl jo projām atrodaas Jelgavā. Mani savāca ap desmitiem, tad uz mājām Maskačkā aizveda vienu cilvēku un tad devāmies uz Imantu pakaļ SM, tur ieradies uzzināju, ka līdzi brauks arī V, par ko es nebiju ticis brīdināts, bet nu labi, lai jau – cilvēks tak visā visumā jauks. Tiek mašīnā krāmētas slēpes un vēl kaut kādi pričendāļi, jo tauta vēlas izmantot iespēju būt ārpus Rīgas un paslēpot. Beigu galā izkustēšanās no Imantas bija nedaudz pirms vienpadsmitiem. Brauciens pats bez īpašas aizķeršanās. Tā nu mēs Jaunciemā ierodamies pusdivos piektdienas rītā. Krīt priekškars. Pirmā cēliena beigas... |
|
No Jaunciema izbraucām ap sešiem. Plāns jau pavisam vienkāršs – mani aizvest līdz Talsiem, lai es paspētu uz Rīgas autobusu 18:45. Līdz Talsiem jasu tikām tikai autoostu nekādi nespējām atrast, un vietējie mums tā stāstīja par iespējām aizbraukt līdz gturienei, ka izbraukājām visu pilsētu krustu šķērsu. Rezultātā autoostu atradām tikai 19:05, kad autobuss sen jau bija prom.Tālāk plāns tika mainīts. Mēs braucam uz Ventspils – Rīgas šoseju un tur es pārsēžos uz autobusu, kas neiebrauc Talsos. Līdz šosejai nokļūstam veiksmīgi, bet, zvanot uz 1188, noskaidrojam, ka autobusam tuvākā pietura, kurā es varētu tikt tajā iekšā ir Pūre. Nu ko braucam. apskatāmies pulkstenī un izrādās, ka uz autobusu 19:40 mēs nevaram paspēt... Bet tas jau nekas. ir taču vēl arī autobuss 20:30. Aizbraucam līdz Pūrei un tur visi draudzīgi gaidām autobusu, jo es paziņoju, ka nevēlos viens stāvēt pieturā čort znajet cik ilgi. Autobuss tiek veiksmīgi sagaidīts un es tajā iekāpju, bet pārējā tauta dodas tālāk uz Kuldīgu. Finita la komedia. Krīt priekškars. Beigas. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |