Tātad bija sarunāts paciemoties Jaunciemā. Lai to dabūtu gatavu sarunāju AK un SM, ka brauksim kopīgi, proti, AK ar savu mašīnu mūs vedīs (man nav ne mašīnas ne vadītāja tiesību); vienojāmies par visiem pieņemamām dienām (proti, vakardienu un šodienu), bet sarunājam vēl sazvanīties un precizēt izbraukšanas laiku. Kad otrdien zvanīju noskaidrot cikos izbrauksim, uzzināju, ka Rīgu pametīsim tikai astoņos vakarā. Nu labi. Tā nu es godīgi ceturtdienu nostrtādāju. Vakarā aizeju uz mājām sēžu pie datora skatos Supernatural un gaidu, kad mani savāks. Ap sešiem piezvanu un pārprasu vai izbraukšanas laiks paliek spēkā un nekas nemainās. AK vēl esot Jelgavā, bet domājot, Ka ap astoņiem būšot jau Rīgā. Nu ja tā, tad tā. Gaidu. Ap astoņiem zvanu. Cilvēks vēl jo projām atrodaas Jelgavā. Mani savāca ap desmitiem, tad uz mājām Maskačkā aizveda vienu cilvēku un tad devāmies uz Imantu pakaļ SM, tur ieradies uzzināju, ka līdzi brauks arī V, par ko es nebiju ticis brīdināts, bet nu labi, lai jau – cilvēks tak visā visumā jauks. Tiek mašīnā krāmētas slēpes un vēl kaut kādi pričendāļi, jo tauta vēlas izmantot iespēju būt ārpus Rīgas un paslēpot. Beigu galā izkustēšanās no Imantas bija nedaudz pirms vienpadsmitiem. Brauciens pats bez īpašas aizķeršanās. Tā nu mēs Jaunciemā ierodamies pusdivos piektdienas rītā. Krīt priekškars. Pirmā cēliena beigas... |