|
es ir aizgulējies!
tā iet, ja gulēt liekas tikai ap pieciem rītā. es jau deviņos gribēju būt centrā, bet būšu tikai desmitos... labi, ka tas nav vitāli svarīgi. it kā līdz vienpadsmitiem man ir laiks. |
|
smēķēju vērmeles. un bliež pa smadzenēm... bet tas laikam tāpēc, ka es arī vērmeļu tēju dzeru... |
|
bet vispār man ir bail...
būs taču labi. vai ne?... |
|
pēc visa kas ir bijis man ir bail iemīlēties. pat ļoti...
bet paseksot ar kādu kaut vai tikai tāpēc, ka stāv... un pēc tam par to pat neiedomāties; šķiet tik normāli un pašsaprotami... 21. gadsimts? var jau būt... |