| 12. Maijs 2007 |
|
un vēl taču ir arī tas, ko par dzīvi sauc, lai kas tas arī nebūtu. vot tā. |
|
nav lāga, nav lāga... pasaule iet uz galu. |
|
miteklim, kuru es pašreiz apdzīvoju, esmu ļāvis apaugt ar notikumiem, kuri nekad nebūtu bijuši iespējami manās bērnības mājās. te nekas nav tā... bet tā aura, tās izjūtas... tas viss nez kāpēc ar vien vairāk atgādina to dzīvokli, kurš drīz jau beigs pastāvēt, bet te no tā nav nekā. pat es pats esmu cits. jau sen.
bet tā laika izjūtas, krāsas, noskaņas, pat smaržas šeit ir arvien biežāk.
man no tā ir bail.
būtu ar Tevi... Tava Tubūtība tagad būtu spēcīgāka par manas bērnības izjūtu pārbūtību.
man jāizraujas no pagātnes tagadnē. bet kā?... tas viss taču ir tikai man galvā. ne jau apkārtējā pasaulē. |
|
un vēl es te tā padomāju, priekš kam man ciba, lielais LJ, trauki, melnās lapas un pārējās muļķības, kur esmu iviesies, ir vajadzīgas...
tak te visur es pa daļai izgāžu visas savas negācijas un dzīvajā ar tiem cilvēkiem, kas man patiešām ir svarīgi un būtiski, varu būt jauks, patīkamsun saprotošs, nevis vienkārši tāds kretīns, kāds nu esmu...
laikam jau jāpateicas virtualitātei, ka realitāte necieš. proti, Jums paldies ;o) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |