miteklim, kuru es pašreiz apdzīvoju, esmu ļāvis apaugt ar notikumiem, kuri nekad nebūtu bijuši iespējami manās bērnības mājās. te nekas nav tā... bet tā aura, tās izjūtas... tas viss nez kāpēc ar vien vairāk atgādina to dzīvokli, kurš drīz jau beigs pastāvēt, bet te no tā nav nekā. pat es pats esmu cits. jau sen.
bet tā laika izjūtas, krāsas, noskaņas, pat smaržas šeit ir arvien biežāk.
man no tā ir bail.
būtu ar Tevi... Tava Tubūtība tagad būtu spēcīgāka par manas bērnības izjūtu pārbūtību.
man jāizraujas no pagātnes tagadnē. bet kā?... tas viss taču ir tikai man galvā. ne jau apkārtējā pasaulē. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
