|
nu pietrīkst man dienasgramata... jau tik ļoti ieķēries sirdī bija, ka atverot draugu lapu un ieraugot to pilnu ar viņa ierakstiem tika iegūta patiesa miera sajūta. tā teikt pasaule ir kārtībā un viss rit savu gaitu.
ek, nu, bet, ka nav, ta nav
/upd:tā kamēr es šito rakstīju šamais atjaunojās. būtu to zinājis, nebūtu rakstījis, ka šamā iztrūkumu jūtu. |