|
vakar vakarā. brauciens uz mājām izvērtās visai interesants. divas pacmitgadīgās sarunājās. laikam jau latviešu valodā. cik sapratu, tad par skolu un bļaušanu uz skolotājiem. un vēl kaut ko gari par matemātiku. bet tie izteicieni, tās gramatiskās konstrukcijas un intonācijas... 90% no sarunas man nebija saprotama un biju spiests viņas klausīties minūtes piecpadsmit. viņas izkāpa pieturā "Cēsu iela"; tālāk iestājās klusums. izrādās pilsētas troksnis var būt klusums. nopriecājos, ka vairs nestrādāju skolā un ka pats mācījos toreiz, kad izglītības sistēma nebija tik sapurgāta kā mūsdienās. bet es taču vēl esmu jauns vīrietis. man vēl it kā nebūtu jāsāk uzskatīt, ka kādreiz zāle bija zaļāka un debess zilāka... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
