ik pa brīdim sanāk lasīt par ziedošām pīpenēm. kur? man te apkārnē vēl neviena nezied. tikai govmīzenes. visās pļaviņās, grāvmalēs, ceļmalās, kur tik kas balts pavīd, pieejot tuvāk, vienas vienīgas govmīzenes. margrietiņas tikai pumpuros un izskatās, ka sāks ziedēt tik ap jāņiem.
bet tā riebīgā saule tikai cepina un cepina. akā ūdeņa vairs nav pat tik daudz, lai vienīgās trīs mazdobītes salietu. un tagad jau man pat tā zemeņu pusdobīte ir jālej, lai gan to es laistīju tikai pirms pāris gadiem, kad lopiņus iestādīju. savukārt, šogad, ja neliešu, man tur būs tikai salmi... un mans dārzs ir puspurvs. purvainā daļā dažas skalbes ar paziņoja - nu i nafig! ij izveidotos ziedpumpurus neizplaucēja, bet sakaltēja. bebrukārkliņš, kas pērn bija milzīgs un kupls, šogad ir pusnosprādzis un ar kaut kādiem žukiem noklāts unn baisi sacaurumotām lapām. šitik nograuztu bebrukārkliņu es savu mūžu neiru redzēj's. droši vien šitam kāpostam šais apstākļos nav pietiekami daudz spēka, lai pietiekami daudz inžu saražotu, lai nomušītu visus apēstgribētājus. un tad vēl tie maitas divkājainie sirotāji, kas zog lakstus, tos izrokot tā, ka saknes paliek zemē (izrok tikai kādu puscentimetru vai centimetru no pazemes daļām). nu tā tak ir nevainīga lopiņa bezjēdzīga slepkavošana. bez saknēm pārstādot, tas lopiņš pat ar cītīgu laistīšanu šais apstākļos nosprāgs nevis iesakņosies. bet nu kaut ko smuku ķems ir nozadzis i krasivo jemu buģet...
beģet, buģet. šaslik iz ķebja buģet... |
naktsvijoļu man nav, lai gan gribētu ieviest. bet Baltijas dzegužpirkstīte man jau ir pilnziedā, arī ovālā divlape, bet Epipactis palustris tik mazos pumpuros, ka diez vai uz jāņiem paspēs. kaut gan ar šo cepeškrāsni varbūt, ka būs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
