tātad nedēļu biju pedīcijā. gulbjos vai ziniet. nu ir viņi tādi mīksti un šķēržami, nu gluži kā mani mīkstmieši. es jau te muzejā pāri gadus kratījos vaļā no gulbjiem, lai gan Dima katru gadu mani gribēja pierunāt ekšenā piedalīties. šogad piekritu. un ne jau gulbju dēļ. vāciešu dēļ. vobšem šogad uz gulbjiem šķipsniņa fāterlandiešu bija ieradusies. viņiem plānā bija lopus uzšķērzt un mikročipus ķeskās iespraust, bet... no visa putnologu bara, kas gulbjos brauc neviens fāterlandiski nerunā un angliski ar ne pārak labi vervelē. i tago piekritu braukt un ar viņiem sarunaties.
vobšem fāterlandiešu kompānija visai ineresanta - stūrē kundzīte gados, divi puiši - putnologi -, plus viens vets āmurikānis, kurš Vācijā tikai pusgadu dzīvo un strādā, bet jau bez problēmām ar mani pļāpā fāterlandiski. Bet! Bet!... vobšem viens no fāterlandiešu puikām sasodīti līdzīgs Haleja Komētai. īpaši žokļa kauli, it īpaši angulus mandibulae, deguna forma, mīmika... ai, vieglāk uzskaitīt atšķirīgo - mugurkauls labāks, matu struktūra cita, lūpas nedaudz biezākas un galvenais - brilles. vobšem tas, ko man pašreiz vajadzēja. sēdēt vienā mašiņā ar šādu zēnu. vobšem - brilles un mati mani glāba, uz viņu paskatoties. un tā visa nedēļa... zašibis!
kas labs pa šo laiku noticis?... esmu pieradis pie tā, ka zem kājām vairs nav jūtams peļķes dibens un tu cilvēks kulies uz priekšu (ja kāds vēl nezin, tad atkārtoju - es peldēt nemāku; un, nē, pa šo nedēļu peļķēs peldēt neiemācījos). vēl es saņēmu krutāko komplimentu visā savā mūžā. (gulbjiem bija arī asinis analīzēm jānolaiž). vobšem, kad kārtējo reizi bija jāizšķiras, kurš asinis tecinās, veterinārarsts man pateica - nolaid tu, jo jebkurā gadījumā tev tas padodas labāk par mani... i tago es laikam iru nepareizu profesiju sev izvēlējies. vajadzēja man kļūt par slakteri vai killeri. talants ta ir. a pēdējā dienā tie daudzdesmiti lopu gāja kā pa konveijeru caur manām asinstecinātāja rokām un es viss tāds sarkans noasiņojis... vošem lupatas izmetu. esmu no tuva (iz ļubimoij rubaški) krekla mēģinajis dabūt asinis ārā. nav tā vienkāršākā izklaide. te šai braucienā jēmu sev līdzi visvecākās lupatas ar tādu domu, ka pēc piešmucēšanas tiek izmests. un tā arī darīju.
par mazsvarīgo. it kā tā kundzīte autiņu stūrē labi. vismaz pa mūsu neceļiem, kādus Fāterlandē pat neredz, bet... vēl nevienā braucienā vai ekspedīcijā es neesmu bijis tik daudzās avārijas situācijās, kuras izraisa tās mašīnas vadītājs, kurā es sēžu iekšā. un es šai auto sēdēju pašā bīstamākajā no visām vietām. vismaz viena avārijas situacija katru dienu. pie katras tas zēns, kurš vizuāli ir sasodīti līdzīgs Haleja Komētai, ļoti skaļi izpildījās, bet pāris reizes viņa balss tembra izmaiņas liecināja arī pa paniku...
par ķēķi. vobšem, viens gulbis ķirurģisku iejaukšanos neizturēja un mira operācijas laikā. tagad ir iesaldēts un piešķirts man, lai es pagatavoju muzejam lopa skeletu. nu es jau to izdarīšu. macerācija tak nav sarežģīta. bet... es tak gulbi vēl neesmu ēdis un te man kārtīgs gaļs gabals. vobšem domāju, ko sev pusdienās pagatavot... nu nemetīšu tak es svaigu gaļu atkritumos! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
