programmā "kā ar panākumiem izlikties par pieaugušu sievieti"
man nu jau ir ne tikai savs grāmatvedis, savs frizieris, savs nagu meistars (pat ja on hold for the time being)
bet arī savs juvelieris, vot

man ir tik brīnišķīgi draugi, un viņi ienes manā dzīvē brīnišķīgas lietas
piemēram šitādu absolūti neslavenu jūtūbes skrējēju & albumu apskatnieku (vai drīzāk apķērcēju)
viņš skrien un klausās muzonu (lol, vai ne, to taču mēs visi darām), pārsvarā visāda noizroka jaunākos ierakstus, bet pa vidu gadās arī rošīna mērfija un lēdija gagārina un my first ever listen to van halen, un filmē reaction videos ar saviem komentāriem un ķērkšanu
where's the catch? paša muzona viņa viģikos nav, toties komentāri ir izcili, ķērkšana arī
reku piemēram metz jaunākā albuma review, 10 minūtes jūsu dzīves un daudz sirsnīgu ķērcienu
metz running review

tā kā cibā pēdējos 10 gados nekas daudz nav mainījies, gaņauka lielais vairums jūsu bija klātesoši toreiz, kad mani skaistā jūnija rītā, ap 7 braucot mājās no teātra bāra, pie brīvības pieminekļa pilnīgā randomā sakoda bomža suns
varu reportēt, ka suņi man tiešām kož tikai un vienīgi pilnīgā randomā un uz ielas
vakar ikdienas pastaigā bija atlikuši kādi 400 metri līdz mājām, kad pie stradiņiem man ap kājām aptinās mazs krančelis, kura saimniece bija aizrāvusies ar draudzeni un viņas krančeli, un ieknāba ar mazajiem trulajiem zobiņiem nekur citur kā pacelē, tieši locītavā
nu, šoreiz vismaz ir zināms pamats ticēt saimnieces zvērestiem, ka pret trakumsērgu točno ir potēts, un man nav jājož pa taisno uz stradiņu uzņemšanu

trīspacmitajā, piegdienā, kas bija marts (kurštatovēlatceras), pirmās ārkārtas pirmajā dienā es pirmoreiz mūžā aizgāju pie psihoterapeita (pēc tam jutos nelegāli labi un empowered)
trīspacmitajā, piegdienā, kas bija novembris, otrās ārkārtas pirmajā nedēļā es pirmoreiz mūžā biju uz covid testu
nosūtīja, lai "izslēgtu covid", bet nu mēs zinām, kā man te iet ar šitām izslēgšanām, vasarā aizgāju uz traumpunktu izslēgt lūzumu, nu un tālāko visu jūs zināt, pirksti vēl joprojām līdz galam nav atguvuši kustības amplitūdu
bet viss labi, pēc sešām stundām, precīzi pusnaktī saņēmu gaidīto atbildi
principā tagad varu piedāvāt drošu kompāniju :)

gribat ideālo metaforu "šim gaišajam ziemassvētku gaidīšanas laikam" 2020?
pirms pāris dienām nopirku sezonas pirmo mandarīnu tīkliņu
šodien bāžu tīkliņā roku, ēdīšu mandarīnu, a tur žļurk
pieci mandarīni sapuvuši

kvīkendā pirmoreiz pa kādiem, esnez, pieciem gadiem nobindžoju seriālu
goda vārds, sajutos labi un dziļi atpūtusies
a tā tikai lasu internetos, ka citi cilvēki tā dara, un brīnos un biš skauž

es piemēram esmu tāds cilvēks, kurš uz židrūna koncertu iet swans you fucking people make me sick maskā UN ar belle and sebastian tarbu pār plecu UN uzskata to par gaumīgu joku
starp citu, koncerts bija ļ. izdevies, pat +8 grādos un lietū ārā (un arī ārā ar maskām, kamēr vien nedzer alu vai nepīpē), un klāvs staigāja pa naža asmeni, tas ir, pa slapjām margām un pa priekšaugšām

tai spēlītē "kāds ir tavs vēlēšanu sauklis" ar to, ko esi teicis zvēriņam, man sanāk:
rasbainieks 2020 naci pūce

tas sākās kā pāļa joks, bet galu galā materializējās – uzcepām picu ar šprotēm
garšīga, ja kas

too much pain, too little pleasure

dārgā ciba, tu, kas visu zini
kā mēs latviski sakām catch 22?

vakar nemiera terasē iepazinos ar jauku igauņu pārīti
aizvedām šos uz klikklaku, patresīt andergraundā
tur zaķis pienāca pie manis uz deju grīdas un uzmauca pirkstā gredzenu
tā es uzzināju, ka viņa ir rotu māksliniece un ceļojumos ņem līdzi savus darbus, ko uzdāvināt kādiem foršiem satiktiem cilvēkiem

iet trešā diena, kopš dakters vēlēja sākt atradināties no ģipša
vakar principā kā steitmentu uzvilku bikses pēc 37 dienām svārkos
lūk jums #30dienassvārkos
salauziet roku un būs
sievišķības izaicinājums my ass

jūs jau zināt, ka roberts pilī vienmēr spēlē brīnišķīgu mūziku un nekad, nekad, nemūžam nepieņem lūgumus uzlikt to vai šito
nu, achievement unlocked, es vakar paprasīju un dabūju nekavējoties
veselus divus gabalus!

"par daudz ko gribētos uzrakstīt, bet tik daudz kas emocionāli noticis, ka grūti notvert kādu konkrētu notikumu vai izjūtu aiz astes un pagūt to pietiekami rūpīgi aplūkot, pirms tā aizbēgusi tālāk un iejukusi neizšķiramā citu notikumu un izjūtu paisumā"