Mūsu nācija ir skaista un ļoti bagāta, tikai pasaulē valda stereotipi.
Es nāku no pelēkas, vientuļas, naivas un dziļi bezcerīgas vietas, kur cilvēki dzīvo savu kompleksu ēnās un, vadoties pēc stereotipiem, cenšās tās pielāgot kopējai ainai. Kāpēc? Kamdēļ? Kur? Uz kurieni? "Da hujviņzin! Ko tu man tagad prasi tādus jautājumus, filozofs atradies?!"
Šāds marazms patiešām cilvēkiem notiek galvās. Apsēdies tramvajā un ieskaties cilvēkam acīs. Ieskaties dziļi, dziļi un pavaicā viņam, kas viņš/viņa ir.
Kultūršoks un visādas tādas lietas, bet man uz pieres ir rakstīts - nebaga puika.
Bet ko es ar to vēlos teikt - man par to ne silts ne auksts, man tikai dažkārt ir vientuļi, ka nav, kas paņem mani un atdod sevi pilnībā.

citreiz šķiet - jā, šis brīdis ir pienācis. ir laiks celt savu roku un teikt visu, ko saproti un aptver, cik vien kodolīgi vien var pateikt. Taču, vecīt, just let it flow. Lietas plīust un mainās. Mēs visi esam linkā viens ar otru, enerģijas ceļo.

Vientuļš savā bezcerībā,
Kad stereotipi kaklu lauž.
Vienots savā izplatībā,
Kad patiesība gaismas taku auž.

Prāta disciplīna - tas ir tas nepieciešamais.
Caur meditāciju tas ceļš ejams. Iziet laukā no sava prāta virpuļa, kas riņķo pats savā ciklā un neverās vaļā bezgalīgā taisnē.
Apzināties savu prātu, apzināties lietas, kuras no tā izriet. Atkarības, kompleksi, slinkums.
Apzināties savu prātu, apzināties, cik ļoti tas pieradis mūžīgi sniegties pēc aktivitātes, pēc kaut kā, par ko domāt priekš labākas nākotnes.
Nomet to visu nost. Esi šeit un tagad. Nav nākotnes, nav pagātnes, laiks vispār ir tāda lieta, par kuru domājot, tas sāk skriet un darīt trakas lietas ar tevi. Nav vakar, nav rītdien. Teorētiski jau ir, diena iedalīta 24 stundās, mēnesis 30 dienās, līdz ar to dzīvojam saskaņā ar to. Taču, kad ir pienākusi tā stunda, kura ierakstīta mūsu plānotājā - tad mums ir jāsaplūst ar to, ko daram. Jāaizmirst viss, kas mēs esam un kas vēlamies būt.

rīts.
ūdens.
tomāts, gurķis.
grauzdēta maize
enerģija.
tīrs prāts.
fokuss.

Mēs dzīvojam sintētiskā pasaulē. Maz kā palicis, kas ir patiešām īsts. Oriģināls, vesels, pilnvērtīgs, patiess, Dieva radīts.

Sistēma ir izveidojusi pāris šablonus, kuros, ja vēlies tikt pie materiālās puses pasaulei, ir jāiekļaujas.
Ir ne tikai jāzin stereotipi, bet arī jāprot pilnībā nošķirt black & white.
Ir ļoti grūti man atrast cilvēkus, ar kuriem būtu nu tā patiešām labi. Tomēr bieži ir tā, ka satiekot kādu un ieskatoties acīs, es redzu iekšā kaut ko pavisam patiesu un maģisku, bet, kad izdzirdu, ko tas cilvēks ir izprātojis, pašam par to neapzinoties, man paliek skumji.
Bet es pieļauju, ka it's just all me.
Iekļauties šablonā, vai uzlikt mīksto un dročīt?

es nebūšu džeza mūziķis. mūzikai nav robežu, no dimensijas dimensijā ar savu dvēseli vērt vaļā kanālus. mūzika ir vairāk kā notis, vairāk, kā teorija. mūzika ir...

Cilvēki ir egoisti. Visi kā viens.
Cilvēki klausās vārdos un neklausās tonī. Dzird toni, bet neieklausās tajā dziļāk.
Cilvēki skatās sejā, bet neieskatās acīs. Redz acis, bet neienirst to dziļumā.
Cilvēki skatās spogulī, bet neieskatās sevī pa tiešo.

Mistērija.
Mans prāts nerod vārdus izskaidrot, to, cik skaistas mēs visi esam grāmatas.
Un arvien. Esmu viens, šeit, meklēdams valodu. Neviens no jums mani nesaprot, jo ir spēcīgs pieradums ciest klusu un runāt citās mēlēs.

Pa atvērtu logu pūš rīta dvesma,
Ārā šorīt nav saulains, diemžēl, vēlviena diena pelēkā
Nosviests bikšu pāris un vakardienas zeķes,
Modinātājpulkstenis ar savu griezošo, neglīto toni brēkā.

Zem ādas un muskuļiem
Man vienaldzīga šī diena gaidāmā.

spaaniete. marija.
vinja sanjems visu savu uzmaniibu no visiem superjaukajiem dzhekiem. zemapzinjas liimenii vinja nonaaks liidz tam, ka nesapratiis, kas vinja ir, un tad vinja sajutiis manu miilestiibu pret vinju. vinjai ir paaraak skaista dveesele, lai vinju vienkaarshi palaistu garaam. un vinja ir liidziiga man. mums ir jaasakonektee. tas ir skaidrs. un vinja to arii zina.

vinjas acis mani padariija vaaju. vinja, sveshaa meelee runaajoshaa, vinja, kura atrodas kaut kur kaadaa Francijas nostuurii, vinja mani padariija vaaju un tramiigu. un taa nebija peedeejaa reize, kad es vinju apskaavu. pavisam noteikti ne.

Ar shodienu saakshu savu practice blogu.

Shodien praktizeeju:
-major patterns, melodic minor pattern, diminished pattern
-3rds on Unknown Voices
-arpeggio patterns
-3rds on There Will Never Be Another You
-pattern on TWNBAY
-triads on TWNBAY

Riitdien veelos izdariit to pashu + :
-upper structures on TWNBAY
-pentatonic patterns
-on Unknown Voices
-3rds on Turn Off The Noisy Thinking Machine
-7th chords on tune
-chord structure through scales and on tune
-sight-reading

pamazaam nolieku savas peedas uz produktivitaates tacinjas. ir skaidri meerkji. atliek izdariit melno darbu, veltiit gadus tieshi tam, 6 dienas nedeeljaa pamosties ar skaidru un fokuseetu praatu un es buushu tur, kur veelos buut.

kaa arii jo vairaak straadaaju kaa trauku mazgaataajs un restoraana uzkopeejs, jo vairaak apzinos muuzikas, maakslas un kreativitaates kopumaa noziimi sevii. tas ir kaa patveerums. kaa komfortabls diivaaninjsh.

nav svariigi to dariit daudz un vienalga kaa. labak to darit mazaak, tachu pareizi, ar pareizu, pilniigu pieeju ar praatu. un jo vairaak to daru, zinot, ko un kaapeec daru, jo labaak to daru.

Svariigi ir paarvareet slinkumu.
Svariigi ir ljaut savai sirdsapzinjai reagjeet uz lietaam, nevis intelektam.
Intelekts ir biistama lieta. Tas speej sniegt gandariijumu un reizee sagaadaat lielaakaas mokas. Esi uzmaniigs, neljauj tam skriet pa savu nosleegtu rinjkji. Iesleedz to tikai tad, kad situaacija to prasa.

Apzinos savu vietu, apjaushu savu vietu, apjaushu savu dveeseli. Apjaushu sevi. Esmu atpakalj. Mans gars ir celjaa uz maajaam. Welcome back, Matiss!

Un tagad jaasakaarto lietas, kuras nav sakaartotas.

shodien atguvu liidzsvara sajuutu, iedvesmu, miilestiibu, speeku, prieku un ceriibu.
riitdienas briivo laiku izmantoshu, nezaueejot ne minuuti.

bet nu es mazliet atgulshos un sakoposhu speekus atlikushajai dienas daljai.

ps - juutos pacilaats atsaakt rakstiit sheit.