Sistēma ir izveidojusi pāris šablonus, kuros, ja vēlies tikt pie materiālās puses pasaulei, ir jāiekļaujas.
Ir ne tikai jāzin stereotipi, bet arī jāprot pilnībā nošķirt black & white.
Ir ļoti grūti man atrast cilvēkus, ar kuriem būtu nu tā patiešām labi. Tomēr bieži ir tā, ka satiekot kādu un ieskatoties acīs, es redzu iekšā kaut ko pavisam patiesu un maģisku, bet, kad izdzirdu, ko tas cilvēks ir izprātojis, pašam par to neapzinoties, man paliek skumji.
Bet es pieļauju, ka it's just all me.
Iekļauties šablonā, vai uzlikt mīksto un dročīt?