Pilna rakstu sērija lasāma šajos linkos==>
Pirmā daļa ;
Otrā daļa ;
Trešā daļa ;
ceturtā daļa .:)
šajā rakstā rindu autors dalās par visgaišākajām atminjām no
"tīnju" gadiem, kad pats apzinājās pirmos apzinīgos (ak-kāda vārdu
spēle) soļus rokmūzikas jomā. Tas laiks sakrita ar 70to otro pusi un
astonjdesmito pirmās puses laika periodu. Vārdu sakot, kad Latvija
vēl būdama kā PSRS sastāvdaļa, reizē ar "1/6 progresīvākās
cilvēces Zemes daļu" izgāja t.s. no Brežnjeva režīma stagnācijas
nakts uz aizvien caurspīdīgāku pirmsAtmodas periodu.
Tas bija tad, kad šo rindu autors dzīvoja Rīgā, kas jau toreiz bija
"visrietumnieciskākā" PSRS teritorijā daudzās dzīves un sadzīves
jomās. Tostarp arī mūzikā. Toreiz rindu autors vēl aktīvi pats
nemuzicēja (ko tikai šodien sāk t.s. pa kluso darīt...). Toreiz tikai
iespēju robežās "tvēra un patērēja" mūziku. Lūk, tieši par tām
iespējām - kā par atminjām (ne tamdēļ, lai "vecuma memuārus" rakstītu,
bet gan - lai tagadējiem jaunajiem ieskicētu gaisotni ->kā bija
toreiz, un ... ka vispār cilvēki dzīvoja krietni savādākos laikos
nekā tagad!!)...
Par šodiens mūzikas karjeras pirmsākumiem esmu ļoti Pateicīgs
Rīgas 49. vidusskolas 1979. gada izlaiduma D klases biedriem, jo
sevisķi Gatim M.; Valdim Gr. (R.I.P.), Dacei St., Jānim Sn., Ričardam E.
Ainim P.,tiem jaunajiem studentiem- kuri kā skolotāji veica studentu
praksi un pirmo reizi iepazīstināja (klases vakarā) ar superrock-grupu
Emerson Lake & Palmer; Rīgas 1. mūzikas skolas soledžo pasniedzējai
Ligitai Rozenbergai-> kura šad tad ļāva stundās spēlēt toreiz
nelegālās plates ar rietumu rokmūziku (ap 1976. gadu!!!!), arīdzan
tam augšēja stāva kaiminjam, kurš (visumā būdams dzērājs un
paskaļs uzdzīvotājs) reizēm uz visu klapi (un kopumā bieži)
spēlēja Uriah Hēp "Swēt Frēdom" albumu un pa reizei arī Nazareth +
Mungo Jerry skanjdarbus...
Yehē... un šo rindu autors tamdēļ tika ievadīts mūzikas pagrīdes
apritē. Par to tad tālākais stāsts;))
----------
Lai arī (jau vēlākajos Atmodas laikos J.Peters- slavenais dzejnieks)
runāja "padomju iekārtai - ienaidnieki bija ASV, jaunatne un ...rokmūzika",
tieši pēc tās (rokmūzikas) viena daļa jaunatne tiecās jo aši. Tas,
ka rok-/pop-mūzika bija gandrīz nepiējama, tas (nepiējamība) daudzos
gadījumos bija izsķirošais dzinulis to iegūt. "Aizliegtā augļa"
sindroms ...
70to gadu beigās visi pūlinji balstījās uz to->lai to vai citu veikalos
nepiējamo vinila plati DABūTU SAVā PāRZINJā UZ VIENU VAKARU VISMAZ.
Protams, lai to ierakstītu magnetfona lielajā lentē. Tam visam bija
sava cena-un tajā apritē jau tajos gados valdīja kapitālistiskais
tirgus. Piemērs, ... so rindu autors viena jaukā dienā uzzinaja, ka
kāda drauga drauga drauga draugam (kurš mācījās ne tajā vidusskolā)
bija ienāciens 1976. gada "Black Sabbath" albums "Tečncal Extasy".
mjā, bija kārtīgi jāpazvanās un UZ VIENU DIENU JAIZNOMā TAS ALBUMS.
Cenas Rīgā tad bija: 1) 24 stundu noma 2-3 rubļi /2 rubļi-ja albums
bija vecs 1-10 gadi/3 rublļi-ja albums bija jaunāks par pusgadu. Varējām
arī "tam čalim" iedot savu lenti uz ierakstu, ko nakamajā vakarā
varētu dabūt atpakaļ ar jaunajām skanjām. Sāds pakalpojums maksājna
1 rubli (2vus-ja albums bija svaigs)...
SALīDZINāJUMAM: kuri ir jaunāki sodien par gadiem 20mit un nav
"passpējuši" dzīvot padomijā... Par 1 rubli 1976. gadā varēja
iegadaties 5 maizes klaipus; vai 5 vienlitrīgas pienā pudeles; vai
2 reizes aiziet uz kino. Nekvalificēta darbinieka alga bija ap 70 rubļiem;
1-istabas īre bija 2-3 rubļi menesī. Par 56 rubļiem varēja aizlidot no
Rīgas uz Maskavu ar lidmašīnu, par 8njiem rubļiem to pašu varēja
izdarīt (aizbraukt) ar vilcienu. Ikdienas kurpes veikalā maksāja ap
3-5 rurļiem, bet mums saprotamās preces šodien toreiz bija milzīgs
deficīts. Smakojošos pārtikas veikalos vienas sķirnes desa bija
piējama dažas stundas reizi 3-7 dienās, un tad 20-100metru garās rindās
stāvoši cilvēki izpirka. Brauciens tramvajā maksāja 0,03 rubļus vai
3 kapeikas. Avīze "Padomju Jaunatne", tā visliberālākā ...maksāja
3 kapeikas, līdzīgi arī citas avīzes. Kvasa kauss pie cisternām uz
ielas maksāja 3 kapeikas utt., utjpr.
Viss bija deficīts - saliekamie lietussargi, skaisti sieviešu zābacinji,
desas, bikses (džinsas) ... arī kārtīga rokmūzika.
Par pasaulē pazīstamu rokmūzikas albumu klātesamību legālajos
veikalos varēja tikai sapnjot. Jau runāju par ierakstu "nomu". Bet
albumus varēja arī šur tur nopirkt. Cenas bija- "tikko" nākušajiem
diskiem - ... 70 rubļu (līdzīgi arī vienam "istam" džinsu biksēm).
Ja disks "novecojās" jau līdz 1-3 gadiem, tad cena attiecīgi nokritās
līdz 30-50 rubļiem. Vēl vecāki ->vēl lētāki. Svarīgi bija "papildus"
nosacījumi. Teiksim, cik lietots bija tas vai cits konkrētais plastmasas
disks. To varēja redzēt, ja virsu pagriež pret gaismu un kļūst redzamas
švīkas. Uzliekot "sašvīkātus" diskus uz atskanjotājiem, bija dzirdama
raksturīga sprakstonja - līdzīgi kā malka plītī kurās...
"Smagākajos" gadījumos albums "lēkāja" - t.s. atskanjotāja adatinja no
vīenas skanju rindas pārleca uz citu, un klausoties manījām ... ka
pēkšnji tiek izlaistas dažas melodiju taktis. Ja disks "lēkāja
atpakaļ", tad vienas taktis spontāni atkārtojās daudzas reizes.
Saprotams, ka tad plastmasas albums tika daudz zemāk novērtēts un pie
slepanajiem pārdošanas-pirkšanas darījumiem to cena bija zemāka. Un
otrādi, eksistēja t.s. "neattaisītie" albumi. Vizuāli katram "rietumu"
albumam bija 3 vāki. Pa virsu pieguļošs caurspīdīgs polietilēna
iesainjojums, zem tā - kartona apvalks ar oriģinālo albuma zīmējumu,
bet pats disks vēl bija ielikts plānā papīra maisinjā, kas savukārt
bija ielikts iepriekšminētajos 2vos vākos. Ja šie vāki bija aiztaisīti
/vai nevienu reizi vēl neattaisīti, tad tas bija "neattaisītais" albums,
un līdz ar to tas maksāja vēl klāt rubļus 15mit virs "parastā līmenja".
Turpinājums sekos...
Rakstīja Raitis
TOREIZ...kad nebija brīva mūzika mums (1. daļa)
iemetu ieksh digg.lv
http://digg.lv/story/Kur-padomju-Latvij |