nē, ne man. un ne mašīnai. Kapeikpisējiem koncetu organizatoriem.
Pirmkārt, dziesmusvētki. Viss 30 tūkstošu lielais kopkoris skanēja kā maiga fona mūzika, ko viegli pārčaloja blakus/aizmugurē sēdošie blakussēdētāji. Un vietas pat nebija tālu no skatuves. Daudz foršāk ir klausīties vienu kori slēgtā telpā, un izbaudīt. Es gan nezinu, vai šeit pie vainas vairāk ir kapeikpi(s?)šana, vai arī neveiksmīgā estrādes rekonstrukcija.
Otrkārt - Busuļa koncerts operā. Sēdējām pirmajā balkonā (operā ir zāle, tad pa vidu kautkas, ko es nezinu kā sauc, un tad pirmais balkons, t.i. bijām 3 stāvā). Orķestris uz skatuves labi dzirdams dzīvajā (~5 metri no skatuves sanāk taisnā līnijā), taču solists tiek laists pa skaļruņiem, kas nolikti, protams, pirmajā stāvā (uz skatuves) un skan tikai zālei. Vārdus mūsu balkonā atšķirt bija pagrūti, un skaņa bija tāda, itkā viņš dziedātu mucā. Vai tiešām nevienam neienāca prātā uzkāpt augstāk par zāli, un uzstādīt to aparatūru tā, lai visi dzird puslīdz normāli? Rezultātā skaidrs, ka Busulis dzied forši, taču īsta baudījuma nav. Iespaids tikai skaņas kvalitātes dēļ tāds samocīts.
Sūdabrāļi, goda vārds. Kad es taisu disenes, es labāk paņemu 1.5 reizes vairāk aparātu, jo tieši mūzikas jaudā ir spēks, kas aizrauj.
|
Jaudas trūkums
|