Par reemigrācijas plānu Arta sarkasms (
http://klab.lv/users/indulgence/509229.html ) man lika tā nopietni aizdomāties. Pat internātu paspaidīju, dažādus artiķeļus palasījos, līdz nonācu līdz šim -
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30791. Pašā apakšā ir word dokumentiņš ar nosaukumu "Reemigrācijas atbalsta pasākumu sabiedriskās apspriešanas rezultāti". Dieva zīmes es Jums teikšu, protams, ka atlaist kredītus, un tam kas tāds īstens tautu dēls vēl zemi līdz 10 hektāriem iešķiebt. Liekas, ka galvās nopietni iekaisuši. Vārdu sakot - ūdens.
Tagad pa lielam. Pa diognāli lasot visus tos savārstījumus, kuru tapšanā ir tērētas stundas, dienas un naktis, nostiprinās pārliecība, ka mēs diemžēl neesam spējīgi redzēt laukumu, ja kādam tas izdodas, tad pārējie dara visu iespējamo, lai dzenot sīkmanīgu sviestu atrautu to vienīgo vizionāru no tā kas viņam padodas un liktu nodarboties ar dzēšgumiju iepirkuma jautājumiem.
Reemigrācija ir sekas, kuras tagad nu visi metīsies novērst. Es piedāvātu sekojošu salīdzinājumu - mums ir iesnas, mēs ierijam drapes un staigājam tālāk pa caurvējainiem, piepītēm bāriem un brīnamies, ka beigu beigās ir noķerts plaušu karsonis. Par to, ka vajadzētu dzert vitamīnu jau laikus un no rītiem norukāt vismaz 2km krosiņu mēs aizmirstam. Ierauj tik teraflu un uz krogu prom. Un tad brīnās.
Manuprāt nekāds reemigrācijas plāns nav vajadzīgs. Šajā pašā brīdī visus tos brīvprātīgos un algotos plānotājus palaist vaļā vai vismaz novirzīt uz valsts stiprināšanas plāna skribināšanu, ja akurāt tik ļoti gribas ko skribināt. Vai tad tā Vācija, Anglija un Amērika taisīja imigrācijas plānus? Rīkoja kampaņas - brauciet latvji anglijāi, zeltu krājiet pūriņāi? Nē, viņiem viss bija labi, vot i mūsējie pavilkās tur kur labāk. Un viss ir ļoti cilvēcīgi, katrs jau skatās kur siltāk, kur labāk, kur ērtāk un nav ko šos cilvēkus vainot. Jā, zinu, vēl kādu brīdi atpakaļ domāju savādāk, bet man neviens nevar aizliegt savas domas mainīt.
Latvijai un tās gudrajām galvām būtu jāvelta visi spēki domājot kā stiprināt un veicināt labāku dzīvi šeit, nevis šķiest stundas uz visādiem reemigrācijas plāniem, kas vairāk atgādina skolēnu projektu nedēļas darbu "Kā atdzīvināt beigtu zvirbuli". Un tad, kad šis jautājums par labāku dzīvi šeit būs atrisināts, reemigrācija atrisināsies pati no sevis. Tā kā šo ģenerālo problēmu Dombrovska grāmata vēl atrisinājusi nav, tiek rīkotas visādas darba grupas darba imitēšanai, lai neviens nevarētu teikt, ka valdība nestrādā un tai nerūp.