[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Monday, July 9th, 2007
| Time | Event |
| 11:14a | par statistiku Neliegšos, man patīk apaļi skaitļi, it īpaši, ja tie kaut nedaudz glaimo patmīlībai. Tajā pašā laikā izprasās jautājums, Jautā Jums. Kakova hera, jo ja patin atpakaļ visu to ko esmu samurgojis savā cibiņa vēsturē, ēēē, kādi gadi četri, četrarpus or smth, tad šāds popularitātes rādītājs ir ne tikai neizskaidrojams, bet gan uzskatāms par anomāliju? Jo, kakova hera? Var taču lasīt ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} dienasgramata vai anonyumos un just pieskārienu dižena gara privātai dzīvei vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet nē, lasa gramatiski kļūdainus, stilistiski kroplus tekstus kur dominē lamuvārdi un zems domu lidojums. Jocīgi, jocīgi Jūs esat :) Tas ir gandrīz tas pats, kas lidojot 1ajā klasē Moscow - Njujork uzprasīt, a u vas sosisek s hrenom ņetu? I vodački s lukami i tomatom priņesi.http://www.metro.lv/download/ciba.J |
| 12:07p | par šoto Dārgie draugi, aj em teriblī sorī, ja kāds kaut ko pārprata. Ar galimošanu sev tam nav nekāda sakara. Protams ir patīkami apzināties, ka tavi vārsmojumi kādam šķiet interesanti, bet tas nebija ikurāt kā sieviešžurnāļu iecienītākais jautājums "kas Tev manī patīk?" vai kas nē. Vienkārši ļoti smuki izkārtojušies cīpariņi nu i gribējās nospiest printskrīnu un jaunatklāto ameriku atrādīt citiem. Tas pats arī par dižgariem. Neba nu gribās uzbraukt kādam neko. Parasti, ja vēlos kādam uzbraukt, tad tas notiek bez mazākās takta izjūtas i pēc tam pat zāle kādu laiku neeaug. Vienkārši, kā jau teicu - zdajotsja vapros, huļi. Jo pēc kvantitatīvo mērījumu rādītājiem "mazajam" cilvēkam, kas mēs te lielākā daļa arī esam, trakoti kārojas zināt kā iet "lielajam". Protams katrs skribents kurš ir izspiedis kādu nebūt rakstudarbu vai nejaušības dēļ nokļuvis ne tikai PDz, bet arī izplājies RL, nevar tikt uzskatīts par lielo, bet šajā mikrosabiedrībā uz tādu varētu pretendēt. Attiecīgi, mazās mikrosabiedrības mazajiem cilvēkiem vairāk vajadzētu interesēties par mazās mikrosabiedrības lielajiem cilvēkiem, nevis par sev līdzīgajiem pelēkās masas atomiem. Tā vismaz spriež TNS. Bet, kā jau tagad visos semināros visi gudrimeļi vārsmo - kvantitatīvie pētījumi ir vēsture, spēks ir insaitos. Tāpēc ar Jūsu palīdzību (ceru ka nesavtīgu) nākamajās trīs nedēļās centīšos savākt viedokļus un materiālus darbam par LV blogosfēru. Jo kā saka viedie - personalizācijā un digitalizācijā ir nākotne, blogos ir spēks un televīzijas tornis nogāzīsies kā bada mocīts terodaktīls. Kā sacīt jāsaka - bring ze love back, arī bloks, btw. http://bringtheloveback.com/2007/05/1 |
| 3:17p | Par ikdienu Lai saprastu, kamdēļ es rakstu šo ierakstu, ir jāatskatās nesenā pagātnē. Jo kā sacīt jāsaka - zini vēsturi, zināsi nākotni. Nu lūk, kā jau tas bija paredzams, skaitļu fetišisti ir ne tikai tur ārā, bet arī te pat blakus un par viņu esamību mēs uzzinam nejauši. Jā, jā jā, es par tiem pašiem trim septītniekiem, veiksmi un citu krepu, ko veselīgi domājošs cilvēks asociē tikai ar slimīgas laimētavas izkārtni. Lai nu paliek skepse, jo notikums pats par sevi ir jauks un aizkustinošs. Kāzas. Kāzas ir smuka padarīšana arī 3 novembrī, bet ja nu kādam, apmēram 300 pāriem Latvijā, ļoti gribas, var svinēt arī septītajā jūlijā, divtūkstoš septītajā gadā. Es pats neatteiktos apprecēties nākamgad, astotajā augustā :) . Nu lūk. Biju kāzās. Viss ir pēc gostiem, pat vairāk, jo jaunlaulātie ir no nekustamo īpašumu fīrmaņu saimes un viss ir baigi pa lepno. 23 vēži un 17 sieru šķirnes ko var noskalot ar dažāda kalibra konjaciņiem. Kā nu tas gadījās kā nē, bet abas šīs dienas nācās sēdēt pie stūres un žēlīgi noraudzīties kā tiek atšķaidīts konjaks ar kokaīnu. Viss jau būtu pat labi, ja vien manu drēbnieka šūdināto uzvalku kāds nebūtu aplējis ar šampanieti un manā aizmugurējā beņķa audumā mājvietu nebūtu raduši visi septiņsimts grami brīvlaistā konjaka. Ierodoties vakar vakarā mājās spītīgi iejaucu viski kola un centos sekot līdzi Neo nedienām. Neticis pat līdz kanonizētajiem kadriem un glāzes pusei nodevīgi aizmigu saldā bērna miedziņā. Izsapņojies par bizbizmārītēm un taurentiņiem pļavā šorīt pamodos septiņos un man nebija ierastās " pirmdienas" sajūtas. Sapīku, gauži. Atkal uz darbu, atkal to to i sjo, klienti, ciba, draugiem el vē, ppt un navīzija. Pasēdēju darba ķeblītī, uzrakstīju ēpastiņu, satikos tur un šur, paskribelēju cibiņu, da i aizgāju uz pusdienmītiņu. Pusdienmītiņā pasmirdēju par būtisko, padirsu par stratēģijām un taktiskajiem risinājumie, to i sjo un tenterēju atpakaļ uz darbu. Kaut kā nav, nav postvīkenda un pirmdienas sajūtas. Atspēru vaļā darba ledusskapi Marozko, izķeksēju bacardi black un ietaisīju drinku. Vo. I mir prišol ko mņe obratno. Un patiesībā es vēlējos uzrakstīt tik vien kā to, ka šobrīd, pirmdienā, 9 jūlijā, pulksten 15os un 30 minūtēs sēžu darbā un dzeru rumu. Žizņ udalasj! |
| 4:19p | par dzeršanu pirmdienās Tagad gribās tā kā skolas laikā, kad nobastoja stundas un gāja pie kāda uz mājām kost un zoli spēlēt. Vot tieši tā. Nobastot darbu un nevis tur uz krodziņu akcionāru makus pildīt, bet gan ar maksimā pirktu poilu pie kāda uz mājām un pēc tam vēl cītīgi novākt, lai senči neuzož, ka laikā no 11iem līdz 16iem, kamēr šie darbā, pa dzīvokli ir gājis vaļā bujāns. |
| << Previous Day |
2007/07/09 [Calendar] |
Next Day >> |