ублюдок's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Tuesday, March 2nd, 2004

    Time Event
    9:51a
    Par sekošanu meinstrīmam
    Salauztas matricas gabali
    Spīguļo saulē
    Kā maza bērna asras
    Kā asras, kuras izspiež kaķēns
    Kuru pakar dzeloņdrātīs
    Bet es tik stūrēju varavīksnes laivu
    Un domāju par Buču

    Vakar lasīju Boldjēru. Kaut kas tur ir, tik dziļš tik netverams. (aš apdirsties)

    Sniegam kūstot parādās suņa sūdiņš- pavasara vēstnesis.

    Tagad tā murmuļi, 34 jūsmīgus komentus par dzejoli, jo tā ir māksla, izjusta. Un visiem dzejdariem un literātiem tagad lūdzu pievienot mani pie frendiem.

    24 diskusijas pilnas atsauksmes par manu Boldjēra komentu. Jo tagad arī esmu piederīgs “intelektuālajam galam”

    Un 44 nopūtas par pavasari vēstošo suņa sūdiņu.

    Pievienoju [info]up frendiem,
    “ ja nje bljadj,
    ja chestnaja davalka”
    Tas nevar palikt nenovērtēts
    2:29p
    Par bērnības nedarbiem
    Jo vairāk iepazīsties ar cilvēkiem kas ir par tevi vecāki, jo vairāk ar viņiem satusē, jo vairāk par vis kaut ko papļāpā, it īpaši par podiem, kādi tik jaunībā nav gāzti, saprotu, ka mana nerātneļa dosjē vēl ir visnotaļ nevainojama.

    Piemēram, kad bija skolotāju streiks, kurā tur hujviņzin deviņdesmit trešajā gadā bērniem bija lielum lielie prieki, brīvdienas takš. Skolas grāmatas tika izmestas no somām, somas plecos un uz ģimenes dārziem sirojumos prom. Dienā pa pieciem savācā tukšo taru uz deviņiem latiem, putuplastus plosta izbūvei, un vienu ģimenes dārzu nodezinājām kad iegūtie lati tika izmainīti pret viņķeļiem agdams un mīkla.
    Kolēgas kā izrādās dārziņu savā laikā aizdedzinājuši, lai tur iemestu atrastu, nesprāgušu aviācijas bumbu. Bļa, vot škrobe, ka viss kara mantojums, tad kad man iestājās četrpadsmit gadi bija vai nu jau atrasts un izvazāts vai nolīdis vēl dziļāk zem sūnām. Vajadzēja man nodarboties ar dihlafosa svaidīšanu ugunskurā, bet sapņoju par kārtīgu aviācijas bumbu. Sencis teica ka viņa laikā, puika kuram nebija atrasts, strādājošs mauzeris neskaitījās nekāds puika.
    Vot varu derēt, ka tagad puišeļi divpadsmit gados par aviācijas bumbām nesapņo, plostus un štābiņus nebūvē, un iestājoties četrpadsmit gadu vecumam tas netiek atzīmēts ar vīnu akdams kādas mājas poģikā bet gan ar bumbieru sidru un Counter Strike. Skumji :/
    7:12p
    par jokiem
    Vecs, bet varen labs džouks

    Rīga. Auksts oktobra vakars. Kaulus stindzinošs vējš ar lietu. Daudzstāvu nama iekšpagalms - izsisti logi, tumšs. Ierāvies stūrī pie notekcaurules, trīcot no sala, ar sazilējušām rociņām aptvēris ceļgalus, klusu šņukstot sēd mazs ebreju puisēns. Sīkums, bet patīkami.

    Pārpublicēts no http://diskomforts.bad.lv/

    << Previous Day 2004/03/02
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba