Cepeškrāsns

Šis teksts sabojāja manu dzīvi- windows 7. This copy of windows is not genuine. Ak tu šaize. Un tagad kā slēdz iekšā tā mani grib piespiest licensēties un visādi savādāk terorizē. Piemēram uz ekrāna manas smukbildītes tiek nomainītas pret melnu fonu un šo pašu this copy..blaa blaa blaa. uzrakstu.

Šodien sajutos tik sūdīgi...šķiet ka vienīga vieta, kas nesāpeja bija zobi. Tagad novērtēju dievišķā ibumetīna klātbūtni savā organismā un esmu kā cilvēks...ja neskaita to, ka šī man ir darba diena un tā vēl nav pat pusē.

Un dēļ sava darba grafika es netieku uz erotu uz kuru man gribēja piedāvāt bezmaksas ieejas kartes un netieku uz LMA karnivaļčiku paklausīties kā mans zaķgabals spēlē. Un es sēdēšu darbā un noteiki atkal aizraušos ar internetspēlītēm, seriāliem un neko lietderīgu.
Sestdien gan es izklaidēšos- plānā ir, ka jādodas pie draudzenes uz Tukumu svinēt Zanes, bet noteikti pēc karnevāla visi būs tik pohaini, ka nespēšu ar viņiem tik viegli uz viena viļņa nokļūt.

Brīžiem liekas, ka cilvēki ir pārāk saslimuši ar internetu. Piemēram viesnīcā- tu valentīndienā paliec ar savu otru pusīti viesnīcā, bet lielākā problēma tev ir tā, ka tev ir pārāk sūdīgs kompis, kas neuzķer wifi. Nu ka nav ta nav. Labāk nododieties mīlas priekiem nevis fermas novākšanai. Saprotu, ka var būt neērti ja tev te nedēļām jādzīvo, bet nu uz vienu nakti jau vajadzētu paciest (vai arī maksā vairāk citur nevis manā ūķī). Un ja nu galīgi vajag, tad 5m tālāk tomēr ķer visu. Nez..dažreiz patīk vērot viņu sejas, kad es ar savu Gaujiņu aizeju un parādu ka man viss strādā. He he...

Palaidu garām savu pirms nedēļas bijušo cepeškrāsns izveidošanas dienu. Nu jau 3 gadus es te ik pa laikam kaut ko pļurkstu. Tā jau ir, ka labā kompānijā laiks ātri paiet.

Izrādās tomēr ka var ticēt tam, ka maisiņi kuri sadalās tiešām sadalās. Šodien vecā dzīvokļa biedrene pazvanīja un teica, ka rīt savāks savu galdu. Tad nu domāju viņu atbrīvot no visa liekā. Liels bija mans pārsteigums atverot pirmo lādi. Tajā aptuveni pusgadu bija nogulējis vientuļš maisiņš. To es sakumā nesapratu, jo maisiņš bija jau sācis skaisti sadalīties. Pieskaroties viņam, tas sāka sabirt vēl sīkākos gabaliņos.

Sesija tuvojas beigām un drīz varēs uz neilgu laiku dzīvot kā cilvēks. Šodien prieks par padarīto, bet vēl nākamnedēļ jānostājas auditorijas priekšā un atkal gudri jāmurkšķ.
Tagad esmu ērti ieslīgusi pufā un skatos kā vīrietis pie sienas liek ģitāras turētāju. Savādāk maisās te man pa kājām :D

Kalendārā sarkano rāmīti pārbīdu ik pēc 2 dienām, jo viena diena vienmēr mistiski pazūd. Viss ir vienā skriešanā un darīšanā. Bet kāds gan tur brīnums- janvāris vienmēr zināms kā studentu skriešanas laiks.
Šodien iesniedzu kursa darbu. Tas nekas ka iesniegšanas termiņš pirms 10 dienām bija. Bet kaut kā jau jāizšmauc vienmēr. Tagad atkal bez atelpas jāgatavojas aizstāvēšanai, jo tā jau rītnorīt. Labi ka mans darbs ir pateicīgs, jo varu sēdet un visu dienu rakstīt savus papīrus skolai.
Sarkano rāmīti gribētu pārbīdīt uzz janvāra beigām, jo tad viss būtu jau izdarīts un varētu kaut nedaudz uzelpot.
Ja tu esi students, tad ceru, ka apzinīgs un dzīvo bez stresa (laikam jāaizver acis jo sapņoju).

Always reklāma ir kaut kas šausmīgs. Atsit visu vēlmi iegādāties sieviešu īpašo dienu produktus ever....labi labi meloju, bet nu reklāma graujoša.
Pat mani ungāru viesi sāka par to ņirgt...ko tur lai saka- ieslēgts tv viesnīcas recepcijā mēdz rādīt dažādus kadrus!

Šis gads ir iesācies kā viena liela dzer/strādā/izklaidējies/guli padarīšana. Tagad nepaspēju no tā atiet, kad jau ir sesija sākusies. Ja es būtu čaklāka, tad zinu, ka man par šīm pāris dienām sanāktu vismaz 10 jautri ieraksti šeit, bet es esmu pārāk slinka. Es esmu tik slinka, ka mans jaunnopirktais Lilit žurnāls stāv somā jau 3 dienas, bet es pat neesmu viņu atvērusi.

skumstu http://miljons.com/

Šodien cītīgi gatavojāmies rītdienai. Visu dienu cepām pīrāgus. Pagaidām ir tāda sajūta, ka esam pārgatavojušies un rīt nespēsim ieēst nevienu pašu pīrādziņu :)

Darbā pienāk pie manis viens ungārs, kas nemāk runāt nevienā citā valodā. Iedod man savu cieto disku...parāda man kas tur ir. Iekopejām manā kompī visādus viģikus. Tad nu klausos tās mūziciņas un skatos klipus...līdz nonāku līdz šim- The bangles- Eternal flame. Un ataust atmiņā kā bērnībā ar māsām šo dziesmu nonstopā klausījāmies no sava lentinieka maģa. Vistrakākais bija lentas tīšanas un nedod dievs vēl ja kas ieķērās! Un tad mazākajai māsai (arī man) bija mode- ja nenāk miegs, tad neļauj arī pārējiem gulēt...paķer matu lakas pudeli par mikrafonu, uzlec uz gultas un pilnā balsī gaudo šo gabalu līdz neviens vairs nevar izturēt, bet miegs ir aizdzīts :D Tie tik bija laiki. 

Arī šogad Daugavas sporta namā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 107 notiks invalīdu biedrības Ziemassvētku tirdziņš no 13.12.līdz 19.12.no plkst.10-18;19,2.stāvā.

Invalīdi pārdos savus rokdarbus, darinājumus un meistarojumus. Tirdziņš darbosies sākot no 13.decembra līdz 19.decembrim(ieskaitot) katru dienu no plkst. 10 līdz 18.00-19.00, atkarībā no tā, vai ir kāds atnācis un tirgotājus atradis.Tirdziņš atradīsies 2.stāvā.
Te būs atrodami tamborējumi, adījumi, pinumi, ādas siksnas, skaistas šalles, filigrāni tamborētas jaciņas, topiņi, adītas bērnu un pieaugušo zeķītes, tamborētas eglīšu mantiņas, svecītes, piparkūkas, kartiņas, cimdiņi, kokgrebumi u.c. rokām darināti brīnumi.
Tirgos paši darbu veidotāji. Tas viss par ļoti draudzīgām un zemām cenām!

Vakar skapi nejauši atradu:
tētim ziemas mēteli.
cita mēteļa kabatā 1.20ls

Šodien nebija elektrības. Aizgāju ciemos pie kaimiņtantes. Izrunājāmies jauki. Tad uz vietējo ciema bibliotēku. Sameklēju sev visādas tekošajiem darbiem nepieciešamās grāmatas. Nebiju neko tur ņēmusi no 2003.gada. Žēl ka nepaskatījos kas pēdējais tur bija lasīts :)
Vakarā izbaudīju ekskluzīvo braucienu BMdabljū uz tuvo mazpilsētu pēc aliņa. Jauka paslidināšanās pa ceļiem, bet kopumā gribētos vairāk kādas ballītes.

Tādas viegli laiskas brīvdienas ar šo-to padarīšanu. Īpaši nesūdzos.

Tad kad būšu uzrakstījusi visus savus lielos, pēcpusi svilinošos darbus, tad arī kaut ko uzrakstīšu. Bet pagaidām pirkstiņi pa klaviatūru un actiņas pa likumdošanu šaudās. Gaidu Ziemassvētku brīvdienas, jo tad būs pagājis deadline un varēšu neilgi mierīgi uzelpot.

Šorīt miegaina darba diena. Risinām mistēriju par to kurš ir nozadzis skaistos klinķus no viesnīcas kāpņutelpas. Bet ne par to stāsts. Gribēju pastāstīt, ka man nāk miegi, jo vakar tika filmēts MR pirmais klips. Nez kas būs sanācis, bet atmosfēra jautra. (starp citu prezentācija būs iekš Rocabilly 3.decembrī). Tad nu izklaidējoties tika nofilmēti daži kadri manā jaukajā viesistabā un vannas istabā. Jo man ir jauks dzīvoklis. Starp citu- manā divistabniekā ir tikai divi 90 grādu leņķa stūri...viss pārējais ir šķībs un greizs!


Pietiek rakstīt,man salst rokas.

Piecēlos ar neapmierinātu sejas izteiksmi jo bija jālien ārā no savas migas. Paskatījos pa logu. Kļuvu vēl neapmierinātāka un devos uz darbu galvu paslēpusi zem cepures un ievilkusi to dziļi iekš augstās jakas apkakles. Tā tās mocības sākas. Es labprāt tagad laistos ziemas miegā kā omulīgs lācis.

Trīs brīvdienas ir skaista lieta.. Pirmajā pēc darba pa taisno laidām un Mangaļsalu pavazāties pa bunkuriem un aiziet līdz mola galam. Vakara tumsiņā, lietū sanāca pa kapiem pastaigāt, jo tā vajadzēja. Vēl šādi tādi parciņi, kaktiņi. Pirmā brīvdiena beidzās ātri, jo tiekot mājā izslēdzos un nogulēju līdz pusnaktij. Tas protams manu miegu nemazināja, jo pēc tam tāpat visu nakti kārtīgi nogulēju līdz pusdienlaikam.
Otrā diena jau sakarīgāka. Tiek veikti spodrības darbi. Māja spīd un laistās. Prieks, ka vīrietis ļāvās pierunāties un grīdas mazgāšanu. Viens, divi...gatavs. Ja māja tīra, tad jāgaida ciemoņi.Pirms tam gan izmasgājām kaķi un aizgājām uz Stabu ielu paēst štovētos kāpostus ar ribiņām. Burvīgi! Atnāca draudzenes un klačiņām. Tiri piri...klačas mučačas...vakars klāt jāiet gulēt. Vēl viena diena no dzīves nost.
Un tagad...tagad es apzinos, ka jāparaksta kursa darbs vai prakses atskaite, bet nez kā būs ar to saņemšanos. Vēl agrs...vēl var paspēt saņemties.

Kā izrādās jau ir sācies balsojums konkursam "Burka"..
tas savuk;art nozīmē, ka atkal priekša stāv sarežģīts lūgums - 

..ja nu gadienā nav slinkums un neesat visi delīrijā nokrituši zem saviem datorgaldiem, tad lūdzu Jūs visus atbalstīt Latviešu pogrupiņu "Mežonīgais Rieksts" mājaslapelē http://www.burka.lv

Paldies mīļie draugi un pārējie..