Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
Pēc nakts, kas bija pavadīta bezmiegā virpuļojot pa gultu, svētdienas rītā devos vērot saullēktu. Plānā bija neliela pastaiga gar upīti un tās sākuma meklēšana, kas izvērtās par Lielās dienas un pavasara sagaidīšanu ar dažādām tradīcijām. Viss sākās ar pasakainu saullēktu, kas tika sagaidīts mežmalā, cilvēkiem dziedot folkloras tipa dziesmas par tās lēkšanu un nozīmi. Tā kā termometra stabiņš bija nokritis neticami zemu līdz -13C, tad tika iekurināts upes malā ugunskurs un sildīti dūraiņi. Tas bija ļoti svētīgi, jo pēc tam mums visiem nācās mazgāt seju tekošā ūdenī, kas bija ledains. Lieldienu rīta maģiskais šķīstīšanās rituāls ir celšanās līdz ar saullēktu un mutes mazgāšana pret sauli tekošā ūdenī. Tas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
Nedaudz uzsiluši un paniekojušies ar karstvīnu, katrs saņēmām pa 12 dzērvenēm, kuras Lieldienu rītā jāapēd, lai visa gada garumā būtu sārti vaigi (potenciāls ieekonomēšanai uz vaigu sārtumu, redzēsim, vai nostrādāja). Pēc tam gājiens gar upi ar smaidā pavērtu muti, jo skats visapkārt bija pasakains. Smilgas, suņuburkšķi, vilkvāles un kārkli- visi apklāti saules apmirdzētiem, mirdzošiem kristāliem. Ejot un saulītē sildoties no sala nebija jūtams nekas! Galā garda tēja un vēlāk, visas dienas garumā pozitīvs lādiņš.
Varbūt es te par daudz sajūsminos, bet ir taču sācies pavasaris! Skaistākais gadalaiks!