.. viņa bija šeit un rokās turēja albūmu ar bildēm, mugura salīkusi un kalsnais augums viegli drebēja asaru ritmā, es apstājos un lūkojos telpā, tēls mirgoja un brīžiem likās, ka tieši atmiņas to padarīja redzamu. Telpa, piepildīta saldu skumju viļņiem, viegli mirdzēja un enerģijas viļņi lipa gar sienu malām. Asaras lija uz augšu un krājās pie grieztiem.
Es apsēdos un sajutu viņu sev blakus, es aizvēru acis un ļāvos, skumjām, ļāvoso mirdzēt un sarunām.
Es apsēdos un iesēdos viņā, mans augums salīka un rokas pieņēma citu krāsu, mana balss palika dziļa un elpa sekla, es telpu uzlūkoju zilganā gaismā, skumjas,pienākums un vainas apziņa lipa man gar delmiem. Manas lūpas izkalta sausas un acis aizvērās, es sēdēju un klausījos dejā, kas notiek riņķup - tur dejoja grāmatu burti kopā ar iekrātiem sīkumiem, pat Jēzus attēli sāka viens pēc otra celties augšup un tramdīt asaras pa grieztu stūriem. Kāds kaut ko teica un jautāja saspringtā, nedaudz bailīgā tonī, es atbilēju pēc iespējas īsāk un turpināju grimt kāda miruša ķermeņa bezapziņā. Telpa piepildījās blīvu enerģiju un viss kā migla skanēja man cauri, manas kājas palika svina pielietas un rokas smagas, acis asaroja un lūpas notirpa līkas, mana elpa izsīka sīka un galva palika savu domu tukša. Man rokā bija albūms un es sev stāstīju par saviem kolēģiem, par mazbērniem, par meitu, es paliku par viņu, es mirdzēju baltā zīda gaismā.

Un telpa nokaidrojās un elpot kļuva viegli, gasma pārveidojās orandžā un migla izsīka telpas stūros, ar brangu spērienu pakrūtē mani izmeta sevī, iesvīdusi fiziska pārpūļa sviedrus, es izelpoju noguruma radītās sāpes. Ķermenis trīcēja, kājas vairs neklausīja, jau ceturtais mēģinājums piecelties beidzās smaidot atkrītot gultā. Galva bija pilna citu domu, radinieku un atmiņu, galva bija tik pilna, ka likās pārāk smaga 27gadnieka kājām.

...ņēmu grāmatas un lasīju rindu pēc rindas, divas poēmas, deviņus dzejoļus un vienu pasaku, viss noskaidrojās un tapa dzīvs.