Stockholmā ir tik kruti celiņi, ka gribas viņus salocīt un paņem līdz.

ah. Stāsts no draudzenes bērna:
sīcis nāk mājas no vakara tusa smilšu kastē, lien lēnām un pacietīgi pa trepēm, pilnām kabatām smilšu. Vidū to noķer mamma un jautā:
"-dēliņ, kamdēļ Tev kabatas tik lielas?"
"-mam, tu nesapratīsi, es vakarā, smilškastē uztaisīju TIK smuku ceļu un pilsētu, ka nevarēju to nepaņemt līdz... "