Es pamožos un saprotu, ka dzīvoklī ir drēbju, kluču un grāmatu grīda, bet plaukti raudoši, jo pustukši.
Te seriāls turpinas.
Es ieleju sevī kafiju un sāku uzlauzt drēbju grīdu un izpostīt kluču ornamentu. Viena kaudze pēc otras krāja gultmalē. Es šorīt esmu sevis autopilots, sevis tīrītājs un pēc citu savācējs. Manas domas griežas lēni, cik vien lēni iespējams griezties nepretojoties sociālai gravitācijai.
Zem gultas, blakus mac atrodu pusviskijglāzi un nomazgāju kafijas traipus no zobiem. Pieveru acis un ļauju, lai dzira dedzina man kaklu, vēderu un prātu.

Nav nekāda prieka izkustēties.