Humpalas.
Man smaidošs ģīmis un trejas bikses rokā. Somā maks un cimdi, rokās bezpirsteņi un telefons.
Pirmās bikses - par īsu!
Otrās - o,emo, šaurās! Uzvelku, novikt vairs nevaru. Nu kā pielīmētas. Dīdos, grozos, lēkāju, bikses gurnos un purnos iestrēgušas. Zaudēju līdzsvaru un iekrītu blakus kabīnē zem vēnānām pusmūža sievas kājām. Sasveicinos un ielienu atpakaļ pie "sevis".
Klusi nolamajājos un iekabinu pakaramā savas vecās bikses.
Jaunās man patīk.

Manuprāt, tā ir pareizi humpalās. Man nav sliktu un netīru drēbju, bet ir "ātrapnikšanas" slimība.
Pieeju pie kases un pieklājības vadīta nopērku frīkbrilles ar Mikimaušiem.
Neviens neredz, ka ienācdu ar malnām biksēm un izeju ar brūnām.

Sēžu un smaidu, rokās aptieciņā atrasts spirts ar sulu un ūdeni.
Nu tad, par ūziņām!