Nekaunība un bezkaunība  ir mūsdienu sabiedrības kičs. Nekaunība ir vispasaules stila un modes tendence. Nekaunība ir izaicinoša, rupja un bieži vien aizvainojoša. Nekaunībai nav vajadzīgs īpašs pamatojums, šķīstas morāles un tikumības slieksnis. Mums ir mācīta tolerance, mums ir potēta sadraudzība. Cik nekaunīgi!

Es publicēju apceri par „nekaunību” un kļūstu nekaunīgs.  Visi, kas sacenšas par stilu, patiesība   cenšas pārspēt viens otru nekaunība. Un, ja tā virspusēji paskatāmies no malas, beigās vienmēr uzvar „nekaunība”. Nekaunība ir pamanāma, nekaunība iegraužas atmiņā. Jo neapdomīgāka un neizglītotāka būs nekaunības izpausme, jo redzamākas un skarbākas būs sekas. Nekaunība pieprasa muļķīgu rīcību. Jo dumjāks cilvēks, jo prastāka un vardarbīgāka būs nekaunība.

Postmoderna nekaunība ir viserudītākā nekaunības forma, tā ir „inversā jeb latentā nekaunība” – ignorēšana, nevērība, apzināta noklusēšana, neievērošana, slinkošana, uzmanības neizrādīšana. Šis posts ir par to, kā es klusībā apceru savu postmoderno nekaunību un jūtos stilīgs, moderns un viltīgs savā būtībā.  

judith

un to raksta no rīta? es knapi spēju izsekot. nekaunīgi no rīta tik sarežģīti rakstīt :)

chii

labs