Vienalga

Vai kāds ir redzējis recepti vai pats mēģinājis gatavot (sautēt,cept) gaļu ar melno balzāmu? Es nesen gatavoju jamaikiešu vistu ar rumu, visi franču sautējumi ar vīnu un konjaku, līdz ar to iedomājos, varētu pamēģināt.
No pieredzes zinu, ka visos desertos, kur var lietot rumu, balzāms garšo tikpat labi un pat interesantāk, bet sālīti ēdieni gan nav mēģināti.

Jūs varbūt esat dzirdējuši par balto vali, bet ir vēl arī bez-plankumu gepards, zemeņu krāsas leopards un melns pingvīns. Mūžu dzīvo, mūžu mācies :)

20 skaistākie grāmatu veikali. Grāmatveikalu kaķi.

Oskaru humors. Vispatiesākie ir The Help un Pūķa-meitene-tetovējums-vienalga.

Pirmo reizi mūžā pieredzēju, ka zināšanas dažreiz arī pārvēršas skaidrā naudā.
Šodien bibliotēkā paņēmu grāmatu par laika nozīmi atmiņu radīšanā.
Iemācījos visu ko par laika joslu rašanos un to kā laika zonu ieviešana lika cilvēkiem pārdomāt to cik pasaule tomēr maza. Aptuveni tajā pat laikā sāka apjaust to, ka ir tik daudz dažādu vēsturu - personīgās un globālās. Ak, un laiks viennozīmīgi ir subjektīva pieredze. Vēl visādus krikumus iemācījos.
Pēc tam es atradu aizmirstu 2010.gada Ziemsvētku kartiņu, kurā bija 10 mārciņu naudas zīme. Tieša saikne starp zināšanām un piķi. Aizraujoši.

Kompānija, kurā es strādāju, līguma iekļauj tekstu, ka būs jāstrādā arī vakaros un nedēļas nogalēs. Tu paraksti šo līgumu un tu tam piekrīti.
Pirms pāris gadiem viens džeks viņus aizvilka uz tiesu, jo viņam nedeva brīvas svētdienas. Viņš uzvarēja.
Kāds bija arguments?
Viņš svētdienās iet uz baznīcu. Iet uz baznīcu esot pašas elementārākās cilvēka tiesības (basic human rights). Viņi viņam samaksāja daudz naudas.

Es nevaru par šo tēmu līdz galam izdusmoties un pārstāt par to domāt. Es jūtos diskriminēta. Es arī apsveru iespēju izlikties par katoli (diezin kā viņi to pārbauda, vai es tiešām izmantoju svētdienas baznīcas apmeklēšanai?) un kādu iesūdzēt tiesā, jo tad nav jāuztraucas ne par kādiem hippo-kredītiem.

http://www.youtube.com/watch?v=b_ulRwXIzbo
Nebūt neesmu The Streets klausītājs, bet šai dziesmai viņi pieaicinājuši Rob Harvey no The Music, līdz ar to... :)

Pienācis laiks mainīt klēpjdatoru. Izvēle samazināta līdz 2 mazulīšiem, viss +/- vienāds, tad nu jautājums - Dell vai Toshiba? Kāda jums pieredze?

Vakardien biju pastā. Visi kasieri, protams, aiz stikla. Uz stikla zīme: blah blah blah physical or verbal abuse will not be tolerated. Un tad es domāju, ja es viņiem parādu vidējo pirkstu neko nesakot, vai tas skaitās fizisks vai verbāls apvainojums? Tā kā nekas netiek teikts, uzreiz gribas likt pie fiziskajiem, bet par fizisku pārkāpumu parasti uzskata tiešu aizskaršanu, priekšmetu mešanu, utt. Kā tad nu tur būtu?

Draugu liste tik neaktīva, ka es pārbaudīju vai esmu iežurnālējusies. Izrādās - patiešām neviens neko neraksta, tad nu man neatliek nekas cits.
Es gribu parunāt par taksidermiju jeb dzīvnieku izbāšanu, jo pēdējā laikā tā mēdz kaut kur uzpeldēt.
Sākās viss ar rakstu par Walter Potter darbiem. Es skatījos tās bildes ar vāveru skolu un kaķīšu kāzām un man šķita nenormālīgi dīvaini.. Ziniet, ja dzīvnieciņi miruši dabīgā nāvē, tad ir pat nedaudz smieklīgi. Izrādās, ka citiem tas nešķiet ne amizanti, ne interesanti, bet vienkārši pretīgi (neatkarīgi no nāves apstākļiem). Raksts ir par to, ka tikai nesen Valteru sāka uzskatīt par mākslinieku, pirms tam viņš bija vienkārši dīvains; tajā nav diskusijas kāpēc tā ir vai nav māksla.
Otrais posms bija tāpat vien dāvana no draudzenītes, magnēts ar David Shrigley mākslas darbu. Pirmā reakcija bija smiekli un atbilde bildei: "Yeah, I know [that you're dead]. It's pretty obvious." Tad nu es paskatījos citus darbus, viņš arī aizraujas ar izbāšanu. Mēģināju atrast kaut ko saistībā tieši ar beigtā kaķēna skulptūru, bet neko precīzu neatradu.
Trešais posms bija  R.K.Narayan The Man-Eater of Malgudi, kas ir īsstāsts viena priekšmeta obligātās literatūras sarakstā. Šajā grāmatā cilvēkēdājs ir domāts vīrietis, kas visus izrīko un izmanto savtīgos nolūkos, īstas cilvēkēšanas tur nav. Šis vīrietis ir taksidermists, kas nelegāli medī dzīvniekus un tad tos izbāž. Viņš, manuprāt, ir kapitālistu sapnis, jo visur redz naudu un iespēju pelnīt, neatkarīgi no tā cik pareizi vai pieņemami tas šķiet citiem. Tā kā viņa izvēlētais amats ir ļoti nozīmīgs, tad es mēģinu izdomāt, kas vēl ir tāds pārdomu vērts taksidermijas laukā.
Jo vairāk es par to domāju, jo nepareizāk man tas šķiet. Tieši šis absurdais stulbums, ka reiz kādam ienācis prātā to izdarīt un tad nu visi dara un pat uzskata par mākslu. Es nesaprotu, kāds labums vai praktisks pielietojums? Bet te nu ir tas, ka māksla stāv pāri visam arī morāliem apsvērumiem un emocijām, kur nu vēl tāds sīkums kā praktisks pielietojums (nesen kāds jokoja, ka gribētu izbāztu kaķi kā durvju stādni (door-stopper latviski?).
Dīvainības kalngals ir tie cilvēki, kas pilnā nopietnībā izbāž savus mirušos mājdzīvniekus un tur tos dzīvojamā istabā pie kamīna. Es gribu teikt, ka viņiem vajadzīga profesionāla palīdzība, bet kuram no mums būs teikt kā otram pareizāk sērot un dzīvot tālāk?
Atgriežotes pie Valtera darbiem, ja tās būtu mantiņas - nu tur bokser-vāveres, kuras izgatavotas no kokvilnas, tas būtu vienkārši cute/pretty, nu kā Beatrix Potter. Tomēr, ja iedomājas, ka tie kādreiz bijuši dzīvi radījumi, tad es sāku justies neomulīgi. Līdz ar to man šķiet politiski nekorekti smieties par izbāztām bokservāverēm un sarkankrūtīšiem šortos, tad nu es izliekos, ka es itin nemaz nesmaidu.

A Perfect Circle būs tūre pa ASV rietumu krastu un jaunas dziesmas. Pilns grupas sastāvs vēl neesot zināms.
Es jau sen pārstāju gaidīt, tāpēc šī ziņa ir īpaši patīkams pārsteigums. Nevaru sagaidīt, kad viņi brauks uz Eiropu.

Es iegāju kinoteātrī, sēdēju divas stundas smaidot un mazliet ķiķinot.
Izgāju ārā, nopirku ūdeni, padzēros, aizgāju atpakaļ uz nākamo seansu pārliecināties, ka filma patiešām bija TIK laba. Bija arī. Otrās divas stundas tāpat visu laiku smaidīju un priecājos. Plānoju iet vēl.
Scott Pilgrim vs the World - awesome(neko prātīgāku nevaru izdomāt).

Manuprāt, pietrūka tikai vienas pļaukas, lai šī ģimenes drāma būtu komēdija.
Mans kaķis bez iemesla ieštangoja bērnu (es saku, ka viņa spēlējās - bērna vecāki par to nav pārliecināti). Māsas vīrs ieštangoja kaķi par bērna ieštangošanu. Bērns raudāja, kaķis paslēpās, vīrs lādējās, māsa zvanīja man. Tā vietā lai zvanītu man - māsa varēja uzsist vīram ar plaukstu pa galvu - kas tu traks, vecais? Tad visi telpā esošie būtu iesaistīti situācijā, vardarbība būtu it kā apgājusi apli. Es jau nevainoju, ka vecāki aizstāv bērnu, man vienkārši gribētos lai dzīve ir mazlietiņ smieklīgāka un kāds aizstāvētu kaķi, kurš neko ļaunu negribēja.

Iznācu no kinoteātra ar sajūsmas paātrinātu sirdsdarbību un platu smaidu, neticīgi šūpojot galvu, murminot 'ģeniāli'.

Skatījos Robinu Hudu un visu laiku domāju, ka tas ir Gladiators. 90% tas pats tikai nomainīti pāris aktieru (kā nekā Vakīns Fēnikss nomira) un lokācija. Garlaicīgi, vai zinies.
Apskatījos forumcinemas mājaslapā, jums rādīs Kick-Ass. Aizejiet, nenožēlosiet. Ak, brīdinu, ka daudz asiņaināk kā izskatās reklāmā.
(Piezīme māsai - Nikijs baigi foršais.)
Visa filma ģeniāla! Mūzikas izvēle perfekta, skaisti filmēta, ģeniāli editēta, sižets ticams, humors kā Brigē ;D

Šī gada labākais kino pārsteigums. Kick-ass.
Es pieņemu, ka varētu nešķist tas pievilcīgākais/sakarīgākais temats, bet šī filma ir patīkams pārsteigums. Hmm, nu bija tur daudz joku par to kurš ir/nav gejs, lamuvārdu  arī netrūkst, bet tie pārsvarā pa tēma; ir arī klišejas, bet ar labu mūziku (in a house in a heartbeat no 28 Days Later, piemēram). Nikijs ir foršs Big Daddy. Reti kad noskatos filmu un jau gaidu otro daļu. Es mēģinu izdomāt, kurai filmai vēl bija šāda tipa humors, bet nevaru atcerēties. Vienkārši iesaku.

Filmas: 202 (kinoteātra biļetes 94, bet man šķiet, ka pāris pazudušas).
Atmiņā palikušas (apskatot sarakstu):
Superman (Richard Donner, 1978, USA)
Frost/Nixon (Ron Howard, 2008, USA)
The Wrestler (Darren Aronofsky, 2008, USA)
Spirited Away (Sen to Chihiro no kamikakushi, Hayao Miyazaki, 2001, Japan)
Anvil! The Story of Anvil (Sacha Gervasi, 2008, Canada)
Gran Torino (Clint Eastwood, 2008, USA)
Let the Right One In (Lat den ratte komma in, Tomas Alfredson, 2008, Sweden)
Revolutionary Road (Sam Mendes, 2008, UK)
Head-On (Gegen die Wand, Fatih Akin, 2004, Germany)
Ali: Fear Eats the Soul (Angst essen Seele auf, Rainer Werner Fassbinder, 1974, Germany)
Looking for Eric (Ken Loach, 2009, UK)
The Informers (Gregor Jordan, 2008, USA)
Inglorious Basterds (Quention Tarantino, 2009, USA)
District 9 (Neill Blomkamp, 2009,?)
Battle Royale (Batoru rowaiaru, Kinji Fukasaku, 2000, Japan)
(500) Days of Summer (Marc Webb, 2009, USA)
Thirst (Bakjwi, Chan-wook Park, 2009, Korea)
Fantastic Mr Fox (Wes Anderson, 2009, USA)
Jaws (Steven Spielberg, 1975, USA)
Man jau pašai nepatīk, ka tur tik daudz amerikāņu kino, bet ko nu padarīsi?

Grāmatas: 34. Vispār šogad veicies ar grāmatām, beidzot sāku pievērsties arī nopietnākām tēmām. Ja es varētu iztulkot uz latviešu valodu: Sam Harris "Letter to a Christian Nation", "The End of Faith" un Richard Dawkin's "The God Delusion" un Vance Packard "The Hidden Persuaders", tas būtu forši. Īpaši tētim gribētu iztulkot Carson McCullers "The Ballad of the Sad Cafe" un Christopher Buckley "Thank You For Smoking", viņš novērtētu. Tās man ir lielākās skumjas, kad es lasu labas grāmatas, ka mans tētis tās nevar izlasīt. Eh, atliek tikai cerēt.
Vispār jau. Es te apskatīju vecmammas grāmatu plauktu un man burtiski atkārās žoklis par to, cik daudz labu grāmatu ir tulkotas latviski Padomju laikos. Jaunus izdevumus veikalos nemanīju, lai gan arī pavisam cītīgi nemeklēju. Hmm.

Mūzika: 4 jauni diski.
Pats labākais ir Them Crooked Vultures. Mhm. Es viņus mīlu. Ikreiz, kad darbā spēlēju viņu albumu, man pāris reižu tiek jautāts, kas tā par labu grupu. Protams, puse no cilvēkiem jautā vai tas ir jaunais Queens of the Stone Age albums :) (salīdzinoši par manu mīļo The Music ir kopumā interesējušies tikai 2 cilvēki :/) Nu jā. Man bija tā laime redzēt viņus uz skatuves vienā no pirmajiem koncertiem, kad viņu pastāvēšana vēl bija tādā puslīdz apstiprinātu baumu līmenī. Iespaidīgi un profesionāli, tā kā vajag. Pēčāk neveiksmīgi mēģināju tikt uz viņu koncertiem, bet biļešu cena melnajā tirgū bija pie 100 mārciņām. uh.

Kārtējais gads manā dzīvē, kuru gribētu izdzīvot atkal un atkal.

Lai aust gaisma.
Es gan teiktu, ka tā filma ir radīta Verhovenam nevis Kronenbergam.

Apetelīgs kombinezons
Man nav ne jausmas, kā abus šos vārdus pareizi uzrakstīt (vai jums ir ieteikumi?), bet šī ir jautrākā muļķīgā frāze ilgā laikā.

Ja jūs globālajos tīklos piedraugotu jūsu ļoti mīļās grupas solists (kurš piedraugo visus 1000 fanus), vai jūs viņu apstiprinātu?