Dzīvnieku izbāšana.
Oct. 27th, 2010 | 10:24 pm
From:: judith
Draugu liste tik neaktīva, ka es pārbaudīju vai esmu iežurnālējusies. Izrādās - patiešām neviens neko neraksta, tad nu man neatliek nekas cits.
Es gribu parunāt par taksidermiju jeb dzīvnieku izbāšanu, jo pēdējā laikā tā mēdz kaut kur uzpeldēt.
Sākās viss ar rakstu par Walter Potter darbiem. Es skatījos tās bildes ar vāveru skolu un kaķīšu kāzām un man šķita nenormālīgi dīvaini.. Ziniet, ja dzīvnieciņi miruši dabīgā nāvē, tad ir pat nedaudz smieklīgi. Izrādās, ka citiem tas nešķiet ne amizanti, ne interesanti, bet vienkārši pretīgi (neatkarīgi no nāves apstākļiem). Raksts ir par to, ka tikai nesen Valteru sāka uzskatīt par mākslinieku, pirms tam viņš bija vienkārši dīvains; tajā nav diskusijas kāpēc tā ir vai nav māksla.
Otrais posms bija tāpat vien dāvana no draudzenītes, magnēts ar David Shrigley mākslas darbu. Pirmā reakcija bija smiekli un atbilde bildei: "Yeah, I know [that you're dead]. It's pretty obvious." Tad nu es paskatījos citus darbus, viņš arī aizraujas ar izbāšanu. Mēģināju atrast kaut ko saistībā tieši ar beigtā kaķēna skulptūru, bet neko precīzu neatradu.
Trešais posms bija R.K.Narayan The Man-Eater of Malgudi, kas ir īsstāsts viena priekšmeta obligātās literatūras sarakstā. Šajā grāmatā cilvēkēdājs ir domāts vīrietis, kas visus izrīko un izmanto savtīgos nolūkos, īstas cilvēkēšanas tur nav. Šis vīrietis ir taksidermists, kas nelegāli medī dzīvniekus un tad tos izbāž. Viņš, manuprāt, ir kapitālistu sapnis, jo visur redz naudu un iespēju pelnīt, neatkarīgi no tā cik pareizi vai pieņemami tas šķiet citiem. Tā kā viņa izvēlētais amats ir ļoti nozīmīgs, tad es mēģinu izdomāt, kas vēl ir tāds pārdomu vērts taksidermijas laukā.
Jo vairāk es par to domāju, jo nepareizāk man tas šķiet. Tieši šis absurdais stulbums, ka reiz kādam ienācis prātā to izdarīt un tad nu visi dara un pat uzskata par mākslu. Es nesaprotu, kāds labums vai praktisks pielietojums? Bet te nu ir tas, ka māksla stāv pāri visam arī morāliem apsvērumiem un emocijām, kur nu vēl tāds sīkums kā praktisks pielietojums (nesen kāds jokoja, ka gribētu izbāztu kaķi kā durvju stādni (door-stopper latviski?).
Dīvainības kalngals ir tie cilvēki, kas pilnā nopietnībā izbāž savus mirušos mājdzīvniekus un tur tos dzīvojamā istabā pie kamīna. Es gribu teikt, ka viņiem vajadzīga profesionāla palīdzība, bet kuram no mums būs teikt kā otram pareizāk sērot un dzīvot tālāk?
Atgriežotes pie Valtera darbiem, ja tās būtu mantiņas - nu tur bokser-vāveres, kuras izgatavotas no kokvilnas, tas būtu vienkārši cute/pretty, nu kā Beatrix Potter. Tomēr, ja iedomājas, ka tie kādreiz bijuši dzīvi radījumi, tad es sāku justies neomulīgi. Līdz ar to man šķiet politiski nekorekti smieties par izbāztām bokservāverēm un sarkankrūtīšiem šortos, tad nu es izliekos, ka es itin nemaz nesmaidu.
Es gribu parunāt par taksidermiju jeb dzīvnieku izbāšanu, jo pēdējā laikā tā mēdz kaut kur uzpeldēt.
Sākās viss ar rakstu par Walter Potter darbiem. Es skatījos tās bildes ar vāveru skolu un kaķīšu kāzām un man šķita nenormālīgi dīvaini.. Ziniet, ja dzīvnieciņi miruši dabīgā nāvē, tad ir pat nedaudz smieklīgi. Izrādās, ka citiem tas nešķiet ne amizanti, ne interesanti, bet vienkārši pretīgi (neatkarīgi no nāves apstākļiem). Raksts ir par to, ka tikai nesen Valteru sāka uzskatīt par mākslinieku, pirms tam viņš bija vienkārši dīvains; tajā nav diskusijas kāpēc tā ir vai nav māksla.
Otrais posms bija tāpat vien dāvana no draudzenītes, magnēts ar David Shrigley mākslas darbu. Pirmā reakcija bija smiekli un atbilde bildei: "Yeah, I know [that you're dead]. It's pretty obvious." Tad nu es paskatījos citus darbus, viņš arī aizraujas ar izbāšanu. Mēģināju atrast kaut ko saistībā tieši ar beigtā kaķēna skulptūru, bet neko precīzu neatradu.
Trešais posms bija R.K.Narayan The Man-Eater of Malgudi, kas ir īsstāsts viena priekšmeta obligātās literatūras sarakstā. Šajā grāmatā cilvēkēdājs ir domāts vīrietis, kas visus izrīko un izmanto savtīgos nolūkos, īstas cilvēkēšanas tur nav. Šis vīrietis ir taksidermists, kas nelegāli medī dzīvniekus un tad tos izbāž. Viņš, manuprāt, ir kapitālistu sapnis, jo visur redz naudu un iespēju pelnīt, neatkarīgi no tā cik pareizi vai pieņemami tas šķiet citiem. Tā kā viņa izvēlētais amats ir ļoti nozīmīgs, tad es mēģinu izdomāt, kas vēl ir tāds pārdomu vērts taksidermijas laukā.
Jo vairāk es par to domāju, jo nepareizāk man tas šķiet. Tieši šis absurdais stulbums, ka reiz kādam ienācis prātā to izdarīt un tad nu visi dara un pat uzskata par mākslu. Es nesaprotu, kāds labums vai praktisks pielietojums? Bet te nu ir tas, ka māksla stāv pāri visam arī morāliem apsvērumiem un emocijām, kur nu vēl tāds sīkums kā praktisks pielietojums (nesen kāds jokoja, ka gribētu izbāztu kaķi kā durvju stādni (door-stopper latviski?).
Dīvainības kalngals ir tie cilvēki, kas pilnā nopietnībā izbāž savus mirušos mājdzīvniekus un tur tos dzīvojamā istabā pie kamīna. Es gribu teikt, ka viņiem vajadzīga profesionāla palīdzība, bet kuram no mums būs teikt kā otram pareizāk sērot un dzīvot tālāk?
Atgriežotes pie Valtera darbiem, ja tās būtu mantiņas - nu tur bokser-vāveres, kuras izgatavotas no kokvilnas, tas būtu vienkārši cute/pretty, nu kā Beatrix Potter. Tomēr, ja iedomājas, ka tie kādreiz bijuši dzīvi radījumi, tad es sāku justies neomulīgi. Līdz ar to man šķiet politiski nekorekti smieties par izbāztām bokservāverēm un sarkankrūtīšiem šortos, tad nu es izliekos, ka es itin nemaz nesmaidu.