October 29th, 2006
- I
- 10/29/06 10:38 pm
Man ir četrarpus gadi. Es nekad nenokavēju. Mani atved visātrāk. Drīz būs brokastis. Dežuranti klāj galdus. Visi sēž un gaida, kad varēs sacensties ēšanā uz ātrumu. Tagad laukā snieg. Tas ir forši. Kad mūs vedīs spēlēties, būs cietokšņi un sniega kaujas. Būs divas komandas. Sākumā es palīdzēšu taisīt cietokšņus. Velšu lielas sniega bumbas. Kad visi pikosies, es maskēšos. Man nepatīk pikoties. Es nekad nepikojos. Man patīk skriet un slēpties. Esmu diezgan veikls. Reiz es arī iznīcināju pretinieku sniega piku krājumus. Audzinātāja bārās, jo sniegs bija dzeltens, bet toreiz mēs vinnējām.
- 3 commentsLeave a comment
- II
- 10/29/06 10:44 pm
- Tagad ir jāēd brokastis. Daži jau ir paēduši. Man negribas. Ir auzu putra, neteikšu, ka baigi garšīga. Negaršo pēc putras. Izskatās nedaudz veca un apkaltusi, izkusušais sviests ir dīvains. Manai vecai mammai sanāk daudz labāk. Viņai viss sanāk labāk. Šeit man ir sava taktika. Esmu viltīgs. Parasti sašķūrēju putru šķīvja labajā malā, tas ir diezgan grūti, jo putra ir cieta un lipīga, bet rezultāts ir labs, izskatās, ka es esmu izēdis pusi no šķīvja. Vēl ir jāizdzer remdens kakao, to es nedzeru. Tur ir plēvē, kas pielīp pie kakla, tāpēc man palīdz Marta Krišijāne. Viņai ļoti garšo kakao, un viņai ir skaisti mati un smaids. Es domāju, ka mēs apprecēsimies. Viņa tagad vēl negrib precēties, jo viņai labāk patīk savs uzvārds nekā manējais. Viņa bieži slimo. Tas man viņā nepatīk. Martas šodien nav. Kakao atstāju. Trauku mazgātāja atkal saka, ka es ēdu kā cūka. Bet es zinu, ka tā nemaz nav, jo cūkas ēd vairāk... Iešu spēlēties.
- 5 commentsLeave a comment