Filips

10/29/07 11:49 pm
Ak, jā. Ziniet tās visas vietas, kurās jūs apkalpo. Kad man tur ir jāmaksā, man ir skumji par tiem cilvēkiem, kas iekasē naudu. Skumji par viņu stāvokli. Nezinu, varbūt arī tas ir dēļ tām formām, kuras ir īpaši pretīgas. Pohuj. Bet uz Dzirnavas - Brīvības ielas stūra ir viens Narvesens, kurā strādā meitene, kas mierīgi varētu pārspļaut kaut kādu Parisu Hiltoni vai stulbo Pamelu. Tiešām. Ulvis viņu jau būtu paspējis trīsreiz izdrāzt un sešreiz pamest. Aleksis ar viņu kopā bezgalīgi varētu skatīties krustēvu. Bet es esmu daudz ļaunāks. Es viņai lieku katru pirmdienas vakaru taisīt man tostermaizes. Esmu vēss. Tas ir tāds īpašs rituāls. Viņai nav forma. Un ir rozā josta un kedas. Es uzvedos nīgri un neizvēlīgi. Gandrīz nerunāju. Un, lai viņa mani atcerētos, vienmēr iedodu par maz naudu. Tad dumji smaidu, kad viņa aizrāda.
Mājupceļā ēdu tostermaizi un prātoju par to, ka drīzumā varētu viņu piespiest iedziedāt singlu, vai likt viņai uzņemties kaut kādā klipā. Īsāk, apspriežu to, kā es producētu viņas nākotni. Šādas domas manī rosina apetīti.
Current Mood: alus
11 comments Leave a comment

10/30/07 12:21 am
jimmy
es akal dzeru Martini kā sieviete un tieši šobrīd domāju ka producēt cilvēku dzīves nav jautri. ir pieredze un baigās nepatikšanas pēc tam. nevar kas ienāk prātā, bet es laikam leju offtopiku.
Reply

10/30/07 12:24 am
quizer
protams, ka nevar darīt, kas ienāk prātā. producēšana, pirmkārt, ir valdīšanas māksla, spēja pierunāt.
Reply

10/30/07 12:29 am
jimmy
jā, bet beigās tāpat viens vai otrs jūtas kā pliks pimpis
Brandenburgā decembra pēdējās dienās.
smisla ņet. ilgtoša kontrole tāpat nav iespējama. protams
ja vien viņa nebūs tava sieva un tu nedraudēsi viņai ar bērnu giljotinēšanu.
Reply