Piektdien es neizbraucu uz Fonofestu. Speciāli. Īpaša attaisnojuma man nebija. Es visus piepisu. Tā bija piektdiena trīspadsmitais, un es pat nebiju māņticīgs, iegāju Valterā un Rapā un nopirku Bukovska "Sievietes". Tad gāju mājās. Es nekur negribēju braukt, to es biju izlēmis jau iepriekšējā vakarā. Uztinu sev cigareti un pēc divu nedēļu pauzes ielēju sev viskiju. Viens pats sēdēju uz balkona, dzēru, smēķēju un lasīju. Jāsaka kā ir, Bukovskis ir mans elks un iespējams arī radinieks, mēs esam līdzīgi nūģi, un tas mūs padara nedaudz foršus. Nedaudz. Bet tomēr. Es lasīju un beidzot jutos brīvs. Brīvs no cilvēkiem. Brīvs no visa. Tā bija dievišķa sajūta. Tas bija īpašs mirklis. Es sēdēju starp dūmiem ar grāmatu un glāzi. Diezgan ilgi. Neatceros, cik lapas pieveicu un cik daudz izdzēru, taču sāka kļūt tumšs, es biju jau piedzēries. Arī lasīt vairs nebija tik interesanti kā sākumā. Jutos noguris, tāpēc devos gulēt. Apgūlos. Aizmigu. Un pamodos. Bija sestdiena. Pēcpusdiena. Pa radio skanēja Toma Grēviņa balss. Cietie rieksti. Es domāju vai viņam sāp galva tā pat kā man. Iespējams, ka  bija ļauni tā domāt, tāpēc tas man patika. Es gribēju būt ļauns. Tad es devos uz Pablo. Dzeru. Vēlāk atnāca Luīze. Viņa tieca, ka Elīna zin, ka esmu nūģis. Un es teicu: "Labi!" Beidzot es jutos atklāts.

marabou

vai tev ir vēl kaut kas sakāms par Elīnu?

elina

viņam bail teikt ko vēl

quizer

Vispār man riebjas izteikties piespiedu kārtā, bet pieņemsim, ka tās ir bailes.
labi, ka tu lasi un komentē manu sūdīgo žurnālu.
man vēl ir cerība.

sin

man šķiet Tu tomēr esi winner's!

nesaprotu kāpēc kautkur jādodās, ja tāpat ir labi

ilka

jo labāk ir tur, kur neesam...

sin

šā vai tā..

ilka

un dažkārt vienkārši vajag aizbraukt kaut kur prom,
lai ar prieku atgrieztos ierastajā vidē :)

trucido

Jā, grāmata ir laba. Un Bukovskis pats arī. Lai gan Sievietes tomēr šķiet vislabākais no viņa darbiem.