Filips

Dūmi
8/2/06 07:17 pm
Gribētos iedzert, nē, es uzpīpēju. Tas ir jauki, es saku, un tu izliecies nedzirdam, es pasmaidu un zinu, tas nav nemaz tik slikti, ja tā padomā, mēdz būt salīdzinoši sarežģīti cilvēki. Tas ir kā lasīt no savā smadzenēm sacietējušus domu graudus, stop, tagad ļauj aizmirst izpistos cilvēkus, šaubies. Būs garšīgi. Es zinu. Tev nav ne jausmas. Viņš Dzied grandiozi, lieliski. Kas? Tev nepatiks. Es klusēju, ne tāpēc, ka man būtu bail, bet tāpēc, ka man vairs nav ko teikt. Smiekli. Ar lieliem apaļiem „Ō”. Smiekliem nav kauns, man arī nav. Atkal klusums. Atkal tie cilvēki, tie paši drausmīgie skati. Kāpēc tā? Es zinu, un neteikšu, lai tas nebūtu tik interesanti.
2 comments Leave a comment

8/2/06 10:54 pm
deemoninjsh
Sen nebiju reegojusies klab.lv, atveeru draugu saraxtitaas dienasgraamatas un tavs teksts aizraava un lika aizdomaties..

gribeetos lasiit veel un vel..
Reply