Vakar vai aizvakar nopirku zilas kedas. Nu tādas mazliet advancētākas par kedām parastajām. Un rūtainu kreklu, rūtis ir sarkanīgi balti zilas.
Šodien aizgāju uz frizētavu. Biju tur pirms 22 dienām iepriekšējo reizi. Mati tagad īsi, īsi. Patīk!
Piektdienas vakara Vecrīgā (bija doma un plāns doties uz
TUKIO pasākumu Nabaklabā) nebūs — organisms ar mani joko, jūtas paslābans, rāda 37 °C termometrā un galva dulla. Visādam gadījumam iedzēru Allažu Ķimeli, domu skaidrība un ķermeņa možums neiestājās, tā ka palikšu mājās. Galvu galā vakar biju jau laukā uz Nabaklabu,
Dark Nexusus paklausījos un mazliet palēkāju, bija labi.
Ī, kā man nepatīk ziema, šis gadalaiks, kad viss ir auksts, kad nevar no mājām iziet kreklā. Tik vien kā tas baltais skaistums, bet arī tas kaut kā apnīk. Saģērbies kā sīpoliņš, baudi skaisto saulrietu uz mola un beigas nemaz nevari sagaidīt, jo salst, salst, salst un jāmūk sildīties, tā bija vakar :-/ Debesu krāsas bija ļoti skaistas though, patīk man zilais un oranžais un sarkanais ^____^
Ā, un vēl šodien no darba vietas zvanīja, pirmdien uz pirmo darba dienu drīkstu un vajag ierasties plkst. 14:00, nevis 10:00. Es domāju, labs sākums :-)