Aizmigu 2200, pamodos ap 0700, piecēlos 0802.

Bet vienalga pamostoties nebija tā, ka justos možs un gribētos lekt laukā no gultas. Laikam tas tā kopš zināma vecuma vairs nenotiek. Kad izkārpās no gultas un mazliet iejustas, tad ir daudz maz ok.

36 Вадим Макишвили - YouTube (krieviski)

Kā dzīvot un kā būt.

Konspekts:
1. Guliet 8 stundas.
2. Pusdienās neēdiet daudz.
3. Sakiet termiņus X*2 īsiem projektiem un (Pī*X)/2+"2 nedēļas" (Bobyk'a formula) -- gariem.
4. Izdariet tā, lai jaunākie kolēģi jums pastāsta par visu jauno.
5. Atcerieties, ka mūsu vecvecākiem bija daudz grūtāki darbi.
6. Atceries to, ka sākotnēji tu sāki šo darīt, jo tev tas ļoti patika un patīk vēl joprojām.
7. Nenes darbu mājās.
8. Vēl visādas motivējošveidīgas patīkami skanošas figņas vai pat nefigņas.
9. Lai padarītu laimīgus citus, vispirms padari laimīgu sevi.

Bet tā jau protams, sprediķis kā sprediķis. Jāvāra savā katlā, kā jau parasti.

Hmm, a tā varētu būt, ka šobrīd Vecrīgas krogos ir iemitušas sadzērušās un piedzīvojumu kāras vecāko vidusskolas klašu skolnieces? Un pirmo kursu studentes?

P.S. OMG, es nu jaukādu laiku *legāli* *teorētiski* *taču man nav vajadzības* varētu koļīt un pist sievietes, divreiz jaunākas par mani #akPaKuruLaikuKļuvuVecs *un Pieredzējis *un Turīgs :-D (par diviem pēdējiem -- I wish)

Laikam tas gadaskaitlis ir tikpat relatīvs kā viss pārējais...

34 gadu jubileja smagi iesita pa morālo pakrūti -- esmu vecs, bet neko nemāku un nekā man nav, un tas kas ir, man nepatīk -- vai arī nē... varbūt viss, kas man patīk un vajag, ir tepat blakus -- tikai jāpastiepj drusku roka un jāpaceļ sēžamvieta

bet nu jāmauc tik tāļāki

es taču tagad drīkstu arī pasmaidīt? :-)