Šovakar vakariņoju Hesburgerī. Siguldas :D

Bija garšīgi. Ēdu zivs burgeri, jo zivis ēst ir ļoti veselīgi.

Un vēl man šodien nez kāpēc visu dienu tā kā mazliet saspringts labās acs augšējais plakstiņš. Jau kopš brīža, kad pamodos. Nezinu, no kā tas tā.

Tad vēl nobraucu ar velo 11 km, Dinazā piepūtu gaisu riepās — gaisa spiediens tajās bija 1,5 atmosfēras, tagad ir 3. Ātrums pieauga par kādiem 3 — 4 km/h, toties varēšu atkal dauzīt pakaļgalu.

Ā, vēl aizminos vēlu naktī uz Andrejsalas mōlu. Paskatījos uz krāniem, uz velkoņiem, uz Daugavu.

Tā, par eksistenciālismiem vairs ne vārda — nau jau nozīmes.

— — —

Tātad, manas tikko paēstās vēlās vakariņas. Pannā apcepu vienu sagrieztu sīpolu, līdz palika mazliet brūns; tad pievienoju 2 olas un vienu gabaliņos sagrieztu rupjmaizes šķēli. Mazliet pacepu. Garšīgi :)

— — —

Taisīdams barību, domāju par motivāciju. Varbūt sākt strādāt ar pamatdziņām? Varētu mēģināt sevi motivēt ar badu — proti, organisms dabū ēdienu tikai tad, kad ir paveikti ieplānotie uzdevumi. Galvenais, uzdevumus tādus konkrētus un izpildāmus nodefinēt, citādi var pārcensties un neizturēt badu, sākt nekontrolēti ēst, tad visi pūliņi būtu atkal vējā. Hmm. Jo citas motivācijas metodes man nestrādā — man viss ir vienalga, tik ilgi, kamēr vien esmu siltumā, sausumā, paēdis un izgulējies.

Un es nesūdzos par dzīvi, nē :-) Es tikai pierakstu, domas pierakstu; jo pierakstītas domas kaut kā galvā vairs neplivinās un netraucē vairs. Un arī drukāšanas skills uzlabojas :-)

— — —

Studēju superīgu grāmatiņu, “Domāšanas māksla ikvienam jeb kā domāt ar prieku un azartu”, izdevis Nordik-Tapals 2010. gadā.

Pilnveidot savu domāšanas un mācīšanās procesu nekad nav par vēlu. Populārzinātniskais izdevums veicina izpratni par domāšanu kā procesu un skaidro, kādēļ domāšana ir tik svarīga, kā to vingrināt un attīstīt. Savu pieredzi, kā domāt analītiski, dialogā, neierobežojot sevi, sniedz sabiedrībā pazīstamas personības. Grāmata tapusi Sorosa fonda–Latvija, Izglītības attīstības centra projekta “Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšanai” ietvaros.

Reku informācija Sorosa Fonda lapā par šo grāmatu.

Šodien sēdēju parkā, lasīju, un bez maz raudāju — jo katru reizi, kad man galvā viena vaļīga skrūvīte nostājas savā vietā un nofiksējas, pār vaigu norit asara, tāds nu es esmu :-)

— — —

Par to labo manā dzīvē: tagad iešu uz Sultan kebabu (Kr. Barona / Dzirnavu stūris) paēst garšīgas vakariņas, tas ir superīgi, ka man ir tāda iespēja :-) Viņi gatavo tik garšīgus, piparotus frī kartupelīšus, mmm :-)