Kaut kā pēdējā laikā ir sanācis spiest uz spirtotajiem. Nu tā kā katru dienu. Pamatīgi.

Bet... pajautāju sev... nu negribas man spirtotos, man gribas nevis stulbo paģirģenerējošo neievesmojošo alkoholu, bet... to, no kā noreibsti kā no litrīgās Finlandijas + ar efektiem; to, no kā nav paģiru pēc tam; to, ko nemāku vairs atrast... bet kas strādā kā vislabākais antidepresants, kas parāda, ka smadzenēs ir sajūta just PRIEKU, ka tāda sajūta nav jāsintezē ar mokām un iedomām, ka tā var būt dabiska un PRIECĪGA... ka dzīvē nav tikai skumjas, neizgulēšanās, pienākumi un grūtības, bet tīrs prieks, skaista mūzika un dzidrums!!! Nemaz nerunājot par vizuālo ^_^ akdies kā man pietrūkst to krāsu!



( haha, nu ja, tieši šo es biju domājis )


nē nu es varētu apņemties teiksim no šodienas līdz jaungadam nedzert. es varētu. bet es konkrēti sākšu rāpot pa sienām tāpēc.

no otras puses -- es varētu sev atļaut smēķēt tinamo tabaku. ar nosacījumu, ka nedzeru. es tā īsti pat "neatmetu" smēķēšanu, es vienkārši no kāda brīža (šķiet, ka tas bija 2014. gada septembra sākums) vairs nesmēķēju un viss...

vienkārši tas sāk kļūt mazliet nemenedžējami, vakar, kad braucu uz depo, nervu nomierināšanai izdzēru 0,3 LB 12 grādīgo kolu ar balzamu, bet tas jau uz riska robežas, bet nu grozot rādio uzslēdzu ex Radio Nabu, un tur bija kaut kāda repotājmeitene otrdienas vakarā ar kaut kādiem baisi skarbdrūmajiem skaitāmvārdiem (ah, gribētu gan es zināt un paklausīties vēlreiz), so I got that going for me...

P.S. Kā Timrots rakstīja, no alkoholisma jau tu vari izārstēties, bet priecīgāks no tā nekļūsti, tikai neesi pillā, un pārējie pamana, ka esi kļuvis tāds kašķīgāks...

Smeekjeeshanu esmu atmetis, nu jau kādas 3 vai 4 nedēļas bez neviena duuma un arī negribas. Acīmredzot nikotīns nav mana liktenīgaa narkotika.

Tagad kārta alkoholiem. Divarpus nedēļas lídz 1. maijam toch iztureeshu, pēc tam jau redzēs. Visa tā flirteeshana ar to, ka vienu glāzīti viina vai alus pudeli dienā jau var -- ar mani nestrādā, kad iedzeru, kļūstu par muļķi.

Bet nu — pietiks par subjektīvām "domām".

Uzrakstīšu par praktisko dzīvi, par zālēm, kuras dzeru ikdienā.

No rīta divas ripas: Anafranil un Wellbutrin.
Vakarā arī divas tabletes: Kventiax un Valdoxan. Un Mizaten (kamēr nav beigušās).

Rezultāti, mans subjektīvais viedoklis:
1) Valdoxan, Kventiax un Wellbutrin — pox, dzer vai nedzer, varbūt drusku labāk kļūst, bet tā pa lielam nejūtu neko.
2) Mirzaten un Anafranil — ojā, šo medikamentu iedarbību es jūtu, efektīvas zāles, skat. zemāk:

Vai zāles ir efektīvas? [ļoti] subjektīvi, divas no tām.

Sākšu ar Mirzaten: lieliskas miegazāles. Tipisks piemērs: es nekad mūžā nebiju nebiju spējis normāli aizmigt un izgulēties teltī, guļammaisā uz paklājiņa; taču šogad, "Labā Dabā": iedzēru pirms gulētiešanas vienu Mirzaten tableti un ļoti ātri aizmigu un cieši gulēju pat par spīti tam, ka pie pašas telts tika dzerts šnabis un skaļi runāts un nemaz nepamodos. Nav viss tik rožaini: Mirzaten miegs ļoti labi iedarbojas ar alkoholu iemigšanas brīdī, taču nākamajā dienā jūtos izgulējies, bet tāds kā ... stulbs? Grūti domāt, kaut kā tā.

Un turpināšu ar Anafranil. Ojā, šīs zāles iedarbojas, šīs ir nopietnas zāles. Pirmajā nedēļā 3 vai 4 dienas man bija milzīga "tuvojošās nelaimes sajūta". Pēc kādām 5 dienām pārgāja. Viens "gļuks", kas bija, bet nu gandrīz ir pāgājis: žāvas, kuru laikā ikri kļūst vāji un gandrīz ceļi saļimst, apmēram 5 reizes dienā, tiešām WTF sajūta — nožāvājies un gandrīz saļimsti, LOL. Un, ja jau aprakstīt, tad aprakstīt: "nevar beigt". Vārdu sakot, ne masturbējot, ne seksa laikā nevar sasniegt kulmināciju un ejakulāciju. Jā, erekcija ir, jā, seksu gribas, taču — nevar "beigt", lai kā arī gribētu un censtos.

Papildefekts: smēķēšanas nevajadzība. Grūti attēlot šīs izjūtas, taču, vārdu sakot, kopš dzeru antidepresantus, es smēķēju tabaku (MJ nekad īsti neesmu smēķējis) arvien mazāk un mazāk. Biju nosmēķējis jau apmēram gadu, ļoti regulāri un diezgan daudz (sarkanā LM paciņa 2 dienās), man patika smēķēt, "sita pa galvu". Taču tagad, kad dzeru antidepresantu tabletes, smēķēt... tā īsti negribas. Smēķēšana nesniedz agrāko baudu, kaut kā tā. Respektīvi, smēķējot it kā ir patīkami, taču nesmēķējot nevelk pēc nikotīna, tāpat ir pietiekoši labi/slikti. Pilnībā atmetis neesmu, taču ir dienas, vairākas dienas pēc kārtas, kad nesmēķēju, jo vienkārši neiedomājos par to.

Alkohols. Te ir divi punkti: 1) kopā ar Mirzaten alkohols pastiprina miegainību. 2) Neskatoties uz visiem antidepresantiem, man joprojām ļoti patīk iedzert un piedzerties, tas nav tā kā ar smēķēšanu. Īstenībā alkohols ir sācis iedarboties mazliet citādāk, it kā mazāk reibina, taču vēl tā atšķirība nav tik liela, lai es to spētu noformulēt.

Apkopojot augstākminēto, sanāk, ka es katru diennakti dzeru 4 dažādus antiderpesantus: Wellbutrin + Anafranil rītos un Kventiax + Valdoxan (+ dažreiz Mirzaten) vakaros. Whaaat? Seriously, waaat? Un nē, patiešām es nejūtu kaut kādu milzīgu optimismu un labsajūtu ikdienā!

Vai tiešām zāles nav risinājums... No otras puses, varbūt tieši pateicoties zālēm es biju spējīgs šos pāris mēnešus ierasties darba vietā saprātīgā laikā un vispār ierasties...

Only time will tell.

Hm, es gribēju paturpināt manu domu ar pārdomām par šokolādi un pārmērībām un mazumiņu un ... bet nepaturpināju. 4 alus pintes lika man rakstīt augstāk minēto, taču neļauj vairs turpināt. Tās nogādā mani un manas spējas tikai tik tālu.

Ohhh, tik labi atpūsties sestdienā, šmurrr.

Tagad noskriešu kādus kilometrus, vakarā plāns ir iet uz Bērnības Milicijas koncertu VEF'ā. Neprātīgi riskēšu, klausīšos dziesmu "Pasaule ir neērta vieta", un pie tam dzīvajā. Tā ir bīstama rīcība, re, kā src pēc šīs dziesmas noklausīšanās izgāja. Ls 3 maksā ieeja, bet nu, nauda ir vējš, šodien viņa ir, rīt vairs nav... :-D

Ā, un vēl izdomāju sestdien un svētdien nesmēķēt. Nevienu pašu cigareti. Pagaidām izdodas. Vispār cigaretes var aizvest tikai tik tālu, pēc tam tās kļūst maznozīmīgas. Tāpat kā alkoholi.

UPD. Koncertā Bērnības Milicija dziesmu "Pasaule ir neērta vieta" nespēlēja. Man laikam paveicās :-D

Sestdien izsmēķēju 2 cigaretes un svētdien arī divas.

Slimība atkāpjas — no smēķēšanas vairs nenāk vēmiens. Tomēr kosmosa signālus un mājienus neesmu ņēmis vērā, šovakar izpīpēju gandrīz visu šovakar nopirkto cigarešu paciņu... tāpat vienkārši, bezjēgā.

UPD. Un nu tā kā jāiet gulēt, taču iestājusies atkal paranoja par to, ka atkal būs bezmiegs, nevarēšu aizmigt. Ne rīt jāceļas, ne arī tagad kāds liek iet gulēt, barjeru un ierobežojumu šovakar nav, taču paranoja paliek. Ieslēgšu klusiņām fonam Radio Nabu un cerēšu uz to labāko.

UPD2. Ja tā padomā... pirms gada es taču nesmēķēju. Vispār. Laiks visu maina...

Jutos ļoti skumjš.

Aizgāju uz savu auto, atslēdzu to, pasēdēju pie stūres, bet motoru neiedarbināju. Uztinu cigareti, pasmēķēju.

Aizgāju uz Grostonas ielas sterili tīro, no cilvēkiem tukšo Prizmu. Nopirku vannas istabas tīrīšanas līdzekli, tualetes papīru, aliņu un pusstopu šnabja. Pa ceļam atpakaļ uz kolhozu piepļāvos. Visādam gadījumam. Kļuva priecīgāk.

Tagad noskatījos Futurama Futurama.S07E08.Fun.on.a.Bun.HDTV.x264-FQM un mazliet apraudājos, jo tur Leela ar Fraju izšķīrās un atkal salaba :'-)

Nu, ja arī lemts būt forever alone, nu... so be it.

Ak, šī lieta, kuru sauc par dzīvi!

šī nedēļa līmējas kopā ļoti haotiski, dīvaini

rīt no rīta ielīmēšu tajā arī vilciena biļeti uz Latgali, biju domājis šodien jau braukt, bet tā tas nesalīmējās

vakar izmantoju Zinātnieku nakts ietvaros sniegtās iespējas un skatījos ķīmijas laboratorijas, ultravioletajā gaismā spīdošus sķidrumus, lāzerus un gāzizlādi, biezas grāmatas un cilvēka ķermeņa uzbūvi, senas medicīnas grāmatas latīņu valodā — dzīvē ir tik daudz interesanta un brīnišķīga, kaut kā ikdienā tas aizmirstas
ticība tehnoloģijām, radošumam, fizikai, domāšanai, prātam, racionālismam :]
un vispār interneti ir tik pliekani un garlaicīgi; viena maza ar gāzi pildīta stikla ampula, kura spīd elektromagnētiskajā laukā, ir TIK DAUDZ REIŽU krutāka par 9gag.com, dirty.ru, tvnet.lv un nekur.lv kopā ņemtiem!

trešdien apņēmos kādu laiku nelietot alkoholus, jo bija jau kļuvis par traku, diena standartā sākās ar 50 gr, un vēlāk dienā izdzēru ap 250 gr šnabja; alkohols ir jauka viela izklaižu iekrāsošanai, taču uz dzīves svarīgajiem jautājumiem tas atbildes nesniedz un neko neatrisina
nedzert izdodas, tas nav grūti. smēķēt drusku vairāk gribas, bet tas nekas

man ir drusku iestājusies krīze programmēšanas sakarā, man ir paranoja kaut ko sākt kodēt, jo tik daudz sūdīga koda (arī sava) ir redzēts, reāli liekas, ka neko labu un cilvēcei derīgu vispār nav iespējams uzkodēt; tā, protams, ir stulba un nepareiza ilūzija
gribas tā, ka uzkodē kaut ko, un cilvēkiem tas dzīvē palīdz, atvieglo, uzlabo
nevis gļukus, bagus, krešus un workaroundus
nu WTF, vārdu sakot :-)

vakar ap 23:30 gāju pa Tērbatas ielu, smēķēju, spīdēja pilnmēness, jutos dzidrs, skaidrs; patīkama sajūta

Šobrīd ir tāds ļoti jauks, tīrs garastāvoklis, viegluma sajūta, tāds kā dzidrums... Apmierinātība pēc vakardienas. Laukā septembra diena (ir augusts, bet diena izskatās pēc septembra dienas). Šorīt jutos pat tik labi, ka spēju aiziet uz darba vietu, pirms tam neiedzēris 50 -- 100 gramus šnabja drosmei. Man ir jauka darba vieta, tikai es tāds nervozs.

Vispār jau izskatās, ka IT sfēra nav mans lauciņš, kaut kā nesanāk man izbaudīt darbu. Nevaru ilgstoši koncentrēties uz kaut ko vienu, sanāk visu darīt pēdējā brīdi pa roku galam. Gribas tādu darba vietu, kurā nav internetu un līdz ar to nepārvaramā kārdinājuma tajos līst visu laiku. Tad vēl tā pretīgi nogurdinošā datoru ventilatoru šņākšana, man ir grūti to izturēt. Neskriešu pa priekšu ratiem, atlūgumu nesniegšu. Ja netikšu te galā pavisam, tad gan jau tikšu atlaists un automātiski rīkošos pēc situācijas. Drusku jau ir tāda pagļēva attieksme, peldēšana pa straumei.

Dažreiz rodas iespaids, ka manis kļūšana par bomzi ir tikai laika jautājums...

Vakar salūza divas lietas:
1) manas plaušas
2) mana auto aizmugurējā piekare

Par plaušām.

Smēķēt sāku piektdien, 2012. gada 17. augustā. Vismīļākā cigarešu marka man ir LM Red, tās visstiprāk "dod pa galvu" no manis pamēģinātajām. Man ļoti patīk sajūta, kuru rada nikotīns smadzenēs, it kā esmu piedzēries, bet esmu fokusēts un skaidrā. No 17. augusta smēķēju no 1/3 līdz paciņai dienā. Vilku dūmus dziļi plaušās. Stila aspekts man šķiet nenozīmīgs, man patīk nikotīna iedarbība uz mani.
Tagad ir 2012. gada 29. augusts. Naktī uz šodienu man sākās tāds dīvains klepus jeb kāsēšana. Šodien vairs nevaru ievilkt dūmu tikpat dziļi un garšīgi kā pirms tam, tad ir jāklepo. Tagad plāns ir izsmēķēt kādas 3 cigaretes dienā, dūmus velkot lēni un sajaucot ar vēsu gaisu, lai iemācītos smēķēt plaušām mazāk kaitīgā veidā. Ja būs nepieciešams (klepus kļūs neciešams), uz kādu laiku atmetīšu pavisam. Viss rit savu gaitu.

Par auto.

Šajā un iepriekšējā gada tehniskajā apskatē inspektors informēja mani par aizmugurējās piekares būtisku elementu -- šķiet, tos sauc par stabilizatora atsaitēm, tādi padsmit centimetru gari stienīši ar buksēm galos -- slikto stāvokli, buksēs esot brīvkustība. Vakar, braucot ar auto, bedrēs un ceļa nelīdzenumos sāka klabēt aizmugurējā piekare kreisajā pusē. Ticu, ka tas kaut kā ir saistīts ar tehniskās apskates laikā atklātajiem defektiem. Auto brauc, taču tā klaboņa nav laba, neizklausās jauki. Lai nu kā, nākošotrdien auto vedīšu uz autoservisu, tur speciālisti to salabos.

mana ciba kaut kāda ļoti pornogrāfiska kļuvusi, pati, aha LOL

arī sestdiena/svētdiena bija ļoti dīvainīga, es negribu te izplūst detaļās, kgan iespējams tā būtu pareiza rīcība, vienk. tas būtu pārāk fast forward man šķiet, aprakstīt jaukos citus cilvēkus, tāpēc garlaicīgi teikšu, ka bija gan jauki, gan emmm, interesanti

vispār šajos Rīgas svētkos es apmeklēju 2 pasākumus, par lielisko ērģeļu koncertu vakar jau rakstīju

šodien bija


21.30 Koncertuzvedums “RĪGA, MANA BALTĀ RĪGA”


arī ļoti, ļoti lielisks, un salūts pēc tam arī bija awwwwwwww

tagad esmu ievilcis kurmja alā alus bundžu, pelnutrauku, smēķēju un klausos repītā Gorillaz - On Melancholy Hill - YouTube un Gorillaz-El Manana Official Video [HQ-HD-Lyrics] - YouTube, ārkārtīgi simboliski, pieļauju domu, ka tikai man, un tas ir vissvarīgākais

ārkārtīgi dīvaini, ka nebiju agrāk atklājis nikotīna patīkamo, nomierinoši koncentrējošo iedarbību, tas patiešām palīdz man justies labāk, arī cigarešu paciņa taču maksā tik samērā lēti, kā alus kauss krogā vai burgeris... lai būtu melnāk, teikšu tā, ka daudzreiz lētāk, par to, cik man ir izmaksājušas manas nervozitātes dēļ pakāstās darba vietas

P.S. (neanimēts) attēls, kurš gan novērš, gan izraisa erekciju savā dīvainā veidā