... jo käpêc nê

Bet vispār, kaut kas jāizmaina manā dzīvē, jo apnicis apnicis, ka visu laiku jūtos noguris, noguris. Man gan nav plāna, jo es vairs neko nepląnoju, jo man neizdodas pląnus reālizēt, tas łoti demotivē.

Visvairāk ir apnikusi apnikusi šī trulā noguruma sajūta galvā visu laiku.

Un tomēr es speeju saskatiit skaistumu dziivee, es to redzu, bet prokrastinaacijas inde visu samaitaa

Taa fraaze, ka jaaug gariigi, citaadi pizdjec, ar paarsteidzoshu aatrumu saak materiaalizeeties, taa pizdjez dalja

Man dziivee vispaar ir biezhi veicies, varbuut paveiksies veel kaadu reizi

specveltījums mtham -- jo nu lasu viņu (lasu gan ne tajos viņu twirteros, bet tikai te cibā un tik reti iekomēntērieju, bet nu tūmār) :-)



P.S. Attēls no Trail runners VS mountain goats - The Oatmeal.

Šodien aizskrēju no darba vietas jau plkst. 15.47 — nevarēju izturēt vairs.

Atnācu mājās, atgūlos.

Rādījās murgi — klīdu pa VEF teritoriju, un man visu laiku uzbruka suņi, koda un plēsa. Pamodos nosvīdis slapjš. Biju gulējis 3 stundas.

Dīvaina, dīvaina sajūta. Nezinu, ko lai dara. Izsmēķēšu vēl cigareti vai divas un iešu paskriet. Skriešana neko neatrisina, tomēr ir patīkams process: ieelpa, izelpa, solis, solis, endorfīnu injekcija smadzenēs. Tās stundas dzīvē, kad jūtos labi.

Saulīte spīd, biju tirgū — nopirku kartupelīšus, burkānus, sīpoliņus un ābolīšus, sešus gabalus!

Laukā, saulītē, ir tik silti, un man ir drusku eiforija no tā, ka maz gulēju, un vēl no šā tā (kas nav šmiga, bet daudz labāk ^___^**) un tagad iešu paskriet, jo šonedēļ vēlos noskriet vēl 12A* kilometrus, lai sanāk 40, kā esmu apņēmies, Andrejsalā šobrīd noteikti ir ļoti foršiņi :-)

Awsum ^_____^

Visi laukā, laukā, laukā! :-)

* 13
** vielas, kuras rada pats organisms zināmos brīžos

Melanholisks un gaišs nācu mājās. Ieraudzīju kolhōza logu. Mūzikas atskaņotājs sāka spēlēt jauki pozitīvu mūziciņu. Paskatījos — ansambļa “Röyksopp” kompozīcija “Coming Home”. Forši tā.

Izlasīju par to, kādēļ [ai, citreiz]

Pēc mirkļa došos paskriet. Ir doma doties uz Biķernieku pusi, tad jau redzēs, cik tālu tikšu :-)

Skrējiens bija jauks, tikko atgriezos, tagad nāk miegs un iešu gulēt. -.-

Ja es uzrakstītu, kā šobrīd jūtos, man nāktos pašam sevi nošaut (skat. jeb labāk neskat. iepriekšējo ierakstu). Pats pie visa vainīgs, tikai pats. Es esmu tik ekstremāli slinks, ka tas jau sāk biedēt. Jāpiezīmē, ka, tā paskatoties uz sevi šodien no malas, toč gribas ierēkt.

Alkohola vietā izlīdzos ar saldējumu, šodien divas reizes ēdu. Stacijas Hesburgerī ļoti paveicās, viņi kaut kādā sakārā piegāza tajā trauciņā veselu saldējuma torni. Un vēl ar šokolādi, mhmmmm :-)

Tagad došos paskriet. Lai skrienot izskatītos inteliģentāks, paņemšu līdzi grāmatu, jo briļļu vietā acīs būs kontaktlēcas.

Stiklinieku darbnīca Artilērijas x Kr. Barona stūrī šodien atpūšas, jānāk ir no pirmdienas līdz 5dienai no plkst. 9.00 — 13.00 un 14.00 — 18.00. Tas man der :-)

Pārtiku, zaļumus nopirku. Un mellenes :-) Man ļoti garšo mellenes. Nopirku litru (Ls 2,80), no sākuma izēdu apmēram 1/3, tad ... es taču teicu, ka man ļoti garšo mellenes, un šīs šogad man ir pirmās, un vārdu sakot melleņu man vairs nav — nu, un kā tad es skriešu?

Jāsāk kaut kas kārtot. Totāls vakuums galvā, nevar saprast, ko un kā, es tik saprotu, ka būs daudz jācilā un jābīda. Nu piemēram, kur likt dīvānu? Un kurā stūrī galdu? Un kur ir visērtākā skapja vieta? To nevar saprast, to nevar zināt.

Varbūt uzbūvēt no izjauktajām mēbelēm un kartona kastēm tādu kā aliņu, midzenīti, ieritināties tajā un aizmirsties komā uz dažām dienām, kamēr bads un slāpes piespiedīs pamest omulīgo vietu? ;-)

Tā, sākšu ar vienkāršāko. Izgriezīšu no kartona taustekļu tvēriena mūzikas kasti, uzlikšu kādu jestrāku rādžu, uztaisīšu salātus no zaļumiem un krējuma, un tad sākšu bīdīt aplip-mantas :-)

Smieklīgākais jau ir tas, ka no šīm visām mantām man taču tik daudz kas nemaz nau vajadzīgs — bet varbūt tomēr ir vajadzīgs? Jebkurā gadījumā, jāatfiltrē tas, kas man ir vajadzīgs Tagad un Te, un pārējo tad vēlāk.

Varētu arī kādu aliņu... bet vakarā taču skriešu, un ar aliņu tā skriešana sanāks tāda ne tāda kā vajag.

Nu tīri tā, konceptuāli, lai radītu ilūziju, ka es kaut ko plānoju un tā: šovakar ap plkst. 21.00 skriešu Mežaparkā. Redzēs, kā ies skries, vai nu 5, vai 10, vai 15 km; plānoto ātrumu arī nezinu, kā būs, tā būs labi!!!

Nekādas austiņas un tamlīdzīgu drazu līdzi neņemšu, būtībā man līdzi būs tikai e-talons un atslēgas :-)