Šodien darba vietā un laikā ar darbu nesaistītus internetus neatvēru.

Lomkas šausmīgas, knapi turos, lai nesāktu bļaut. Ārstējos ar nepārtrauktu Nājānas kaķa un Ladytron (patīk tā treknā sintīšu skaņa, vārdiņus pa lielai daļai tāpat nesaprotu, bet vienalga labi) klausīšanos; kad palika pavisam nestabils prāts, izpildīju pusi no Codeacademy JavaScript'a uzdevumiem, tiešām tādi prātīgi (it kā visu to zinu, bet tāpat pāris lietas, kā izrādījās, biju aizmirsis). Atlaida mazliet :-)

Vēl jau tas efekts ieslēdzās, ka pamanīju kolhōza labojamos defektus atkal, — nu tur skapīša durvis virtuvē vēl joprojām nepieskrūvētās, sāli nenopirkto, un tā. Tādas lietas pamani, kad neesi visu dienu lasījis interentus un neesi distraktēts, un tad atkal sagribas ļoti ierakties internetu lasīšanā un aizmirsties, bet to nevar nevar nevar nevar darīt, jo nu cik var! Hvz, vēl jānoturas kādas divas dienas, un tad smadzenes pārslēgsies darīšanas režīmā. Kā rudenī. Bet rudenī diemžēl noturējos tikai mēnesi LOL.

Rīt (trešdien) ir doma vakarā paskriet pa Daugavas ledu, mani kaukau tā sakārdināja, tā sakārdināja ar viņas vakardienas skrējienu!!! Pa melnu ledu! Naktī! Tumsā! Rīgas centrā!! Pilnmēness spīd!!! Atkal siekala tek ~~~

Ieliku sev jaunu jūzebildīti, man iepatikās šī jūzerbildīšu štelle ^____^

P.S. Un kas man bija vakariņās!? GRĪĶĪĪŠĪĪ!!11!111!

pēdējā malējā laikā man bieži ir tā ka naktī pamostos ar vaļā pavērtu muti un no mutes uz spilvena tek siekalas bet man ir tik labi būt nomiedzī un tik ļoti negribas kustēties, kustināt muskuļus, ka neko nemainu, ļauju mutei būt vaļā un siekalām plūst

cerams tendence neturpināsies uz citām ķermeņa atverēm o_O