Hm, šis arī varētu gadīties intensīvs rītiņš :-)

Kaut gan es kaut kad nesen rakstīju, ka man laikam nepatiktu ilgi justies dzīvam, bet tomēr es tagad domāju, ka man patīk un patiktu gan. Justies dzīvam ilgi, varbūt pat visu laiku.

Pilnīga nereālitātes sajūta.

Tas, protams, ir labi un jauki, BET -- kā lai pastrādā!?

Upd. 1304: sāk laist vaļā :-)

Ēdu pusdienas Lido
naža spals ir silts un mikls

:me_gusta:

Pagājušonedēļ nenoskrēju necik kilometrus (bez kāda attaisnojoša iemesla); kapitāli piedzēros 3 (vienu reizi plānoti un divas tā pa lielam nejauši) reizes un vienu reizi "iepļāvu pāris aliņus".

Sestdien spontāni pabiju "Roks cepurē" -- kā tu neiesi, ja daiļā mala un skaistā hedera aicina, forša vieta, nu kad vēl NSRD vai Ingus Baušķenieka gabalus palaiž un vēl TV ekrānā Hot Fuzz rāda, nu ōsom! Acis sanāca aizliet kvalitatīvi un patīkami,... Ir labi laiku pa laikam iziet sabiedrībā, patrenēt pozitīvo emociju muskuli mazliet :-)

Un vispār es ļoti labprāt pavadītu lielāko daļu laika šādās gaiši rezignētās skumjās kā tagad... tikai jāsaņemas kaut kā tomēr daļu dienas veltīt eksistences līdzekļu izplēšanai no kapitālisma nežēlīgās mašīnas. It kā jau pa lielam par šo dzīvi (nu, attiecībā uz mani un kā es gribu) daudz kas ir skaidrs, tagad tik jānodīrā tas, kas traucē, tādas lietas kā internetu lasīšana, un jāatdzīvina tas, ko gribas darīt, jāpārstrukturē haoss mazuliet... Kas notiktu, ja izdzēstu no galvas visas tās domas un vēlmes, kuras tik aizņem laiku un galvas procesora ciklus, un tā noteiktu, ka davai tagad darīšu to un šo. To laikam sauc par pārstāšanu dzīvot sapņos un reālās dzīves apguvi.

Šodien galīgi negribas lasīt internetus, tie šķiet kaut kādi mazliet plakani un garlaicīgi.

Vakar bridu pa mīksto, balto, skaisto sniegu un aizvakar esot kupenā zīmējis sniega enģeļus.

Kaut kā maz interesantu faktu šajā ierakstā un daudz kaut kādu neprecīzi noformulētu garlaicīgu izjūtu sanāca ^____^