Mani mērķi dzīvē jeb es gribētu — nebeidzamu melanhōliju
Es gribētu iegrimt melanhōlijā, uz ilgu laiku, tā, lai pazūd skaits dienām — klausīties melanhōlisku mūziku — dzert melanhōlisku šņabi (stc., šis punkts nau obligāts) — neko nelasīt, neko nedomāt — varbūt satikt melanhōliskus cilvēkus, bet labāk tomēr laikam nē — melanhōliski kaut kur klaiņot...
Bet kā lai nodrošina šādam dzīves veidam naudu (lai būtu, ko ēst un jumts virs galvas un 4 sienas visapkārt un silti un kārtība)?
Lūk, tas mani nomāc.
Nu, ir jau skaidrs, kā darīja visi lielie un gudrie cilvēki (un dara joprojām): kādu laiku čakli strādā, un pēc tam atpūtās vai melanholizējās.
Bet man šobrīd tā tieksme pēc skumjām un melnās žults ir tik liela, ka sagandē visu strādāt prieku; man vajag melanhōliju tagad un tūlīt, bet vienlaicīgi man arī ir jāstrādā, un tā nu man tiek saindēti abi: gan darbs, gan melanhōlija.
Tāpēc jau arī raustos, kā puņķis uz drāts и болтаюсь как гавно в проруби.
Tas viss ir tik smieklīgi (-:
— — —
Nu, un ko tagad darīt? Jāskatās patiesībai acīs: jāaizmirst par melanhōliju un jāstrādā. Pa 2 mēnešiem varētu tā kā nokopties, tad varētu ļauties. Hm, vai tad kaut kas nau vēl skaidrs?
— — —
Ak, cik tur virs 3 domuzīmēm viss loģiski un pareizi un ar skatienu nākotnē un tā... bet man nesanāk!!! Lūk, tā ir situācija, no kuras neronu izeju ^_^
Un jau gadus 15 nav izejas... visu laiku bekgraundā nepiepildītās vēlmes ar nelieliem pozitīvisma uzplaiksnījumiem frontsaidā šad tad...
— — —
Ai, похуй. Turpināšu tādā pašā garā. Whatever. Domājams, ka tādu kā es ir papilnam. Labi, ka vēl ir arī kāds, kurš strādā ar’.
Bet kā lai nodrošina šādam dzīves veidam naudu (lai būtu, ko ēst un jumts virs galvas un 4 sienas visapkārt un silti un kārtība)?
Lūk, tas mani nomāc.
Nu, ir jau skaidrs, kā darīja visi lielie un gudrie cilvēki (un dara joprojām): kādu laiku čakli strādā, un pēc tam atpūtās vai melanholizējās.
Bet man šobrīd tā tieksme pēc skumjām un melnās žults ir tik liela, ka sagandē visu strādāt prieku; man vajag melanhōliju tagad un tūlīt, bet vienlaicīgi man arī ir jāstrādā, un tā nu man tiek saindēti abi: gan darbs, gan melanhōlija.
Tāpēc jau arī raustos, kā puņķis uz drāts и болтаюсь как гавно в проруби.
Tas viss ir tik smieklīgi (-:
— — —
Nu, un ko tagad darīt? Jāskatās patiesībai acīs: jāaizmirst par melanhōliju un jāstrādā. Pa 2 mēnešiem varētu tā kā nokopties, tad varētu ļauties. Hm, vai tad kaut kas nau vēl skaidrs?
— — —
Ak, cik tur virs 3 domuzīmēm viss loģiski un pareizi un ar skatienu nākotnē un tā... bet man nesanāk!!! Lūk, tā ir situācija, no kuras neronu izeju ^_^
Un jau gadus 15 nav izejas... visu laiku bekgraundā nepiepildītās vēlmes ar nelieliem pozitīvisma uzplaiksnījumiem frontsaidā šad tad...
— — —
Ai, похуй. Turpināšu tādā pašā garā. Whatever. Domājams, ka tādu kā es ir papilnam. Labi, ka vēl ir arī kāds, kurš strādā ar’.