Šī brīža mūzika: Heavenchord - Time in Space [Full EP] - YouTube: — 4. To The Antares 44:21 (jo tā pa īstam prasās [p]uplifting mūzika šādā manā dvēseles stāvoklī šobrīd ziemā un tā).

P.S. [iespējams, VISvērtīgākā informācijĀ tiešĪ manĀ dzīvĒ]: atkarības NAV iespējams pārtraukt, izbeigt, uzvarēt(lol). Atkarības IR iespējams [daļēji, jo let's be real] AIZSTĀT. ... ar citām, vēl aizraujošākām, un vēl postošākām, bwahahahahha ^_^

Pēc tam, kad biju piegādājis sievastēvu uz viņa dzīvesvietas tuvumu ar sarunām, aizbraucu uz Teikas Statoil, ielēju dzeltenajā auto benzīnu un nomazgāju to Platīna programmā ar vasku un tā (jo lai nenorūsē pirms laika pirms nākošās tehniskās apskates septembrī)

pēc tam stāvvietā stāvēju, tupīju, domāju par dzīvi, un nāca divas jaunas sievietes, viena vienk jauka un jauna, otra bija pelēkā kreklā ar vienu plecu atsegtu un bez krūštura. ārkārtīgi jauks skats.

jaunas sievietes Latvijas zaļajā vasarā: nēsājiet šad tad kreklus bez krūštura. Tas uzlabo random vīriešiem garastāvokli. ... un liek viņiem domāt par viņu sievām ^_^

vienīgais, kas žēl -- šo dienu es nevaru saukt par neizdevušos, vot nevaru pēc tāda gadījuma un viss

redzēju PUPUS (apklātus ar plānu audumu), doesn't matter!!! gygy

P.S. nez, ko par šo teiks sieva (viņa tak šo redz[ēs]), ak jel

Turpinu dzert antidepresantu "ripas" — no rīta "Wellbutrin", vakarā "Kventiax" + "Valdoxan" un "Mirzaten" miegam.

Darba vietā ierodos laicīgi, plkst. 10:00 vai 9:00. Normāli pastrādāt nevaru, vai nu nevaru sakoncentrēties, vai arī vienkārši nekas nepielec. Baigi grauj pašapziņu un bojā garastāvokli uz visu dienu. Pagaidām gan vēl par izmešanu no darba neviens neko nav teicis, tas labi, jo katra izturētā diena tomēr ienes kādu naudiņu. Tomēr palikšana bez darba ir tikai laika jautājums, ja tā turpināsies. Haha, šoreiz būs smieklīgi, izmetīs nevis tāpēc, ka kavēju un vispār nespēju atnākt uz darbu, bet par to, ka nāku laikā, taču neko nepadaru, vismaz kāda pārmaiņa manā darba biogrāfijā :-)

Atnāku mājās, vakariņas, alus bundža vai divas (dažreiz otro neizdzeru, jo nāk miegs un eju gulēt), ripas, lasu internetus vai skatos kādu filmu, tad sāk iedarboties "Mirzaten" un samiegojies eju gulēt, ap 22:00 vai pat ap 21:00 parasti jau esmu aizmidzis. Nākamajā rītā pamostos ap 6:45 labi izgulējies un murgs turpinās atkal.

Nevienu negribas satikt un arī nesatieku (un tas nenāk man par labu, drīz visi mani vispār aizmirsīs), neeju uz pasākumiem pilsētā, neko negribas darīt, neskrienu, nebraucu ar velo, pat seksu negribas. Esmu kā tāds dārzenis, LOL. Garastāvoklis tāds diezgan nemainīgi mazlietiņ virs nulles labs, tāda "komfortabli trula" sajūta, nav vairs svārstību.

Cerams, ka stāvoklis uzlabosies. Kādreiz. Šobrīd (jau kādu mēnesi) ir jau tā, ka viss liekas bezcerīgs, veltīgs un dzīvot nav vērts, bet gan jau pāries, vienmēr pāriet.

HVZ, nākošnedēļ domāju tomēr atsākt skriešanu un mēģināšu "saņemties" un atgūt dzīvesprieku, varbūt kaut kas jēdzīgs sanāks. Ir taču gan gribasspēks, gan aizrautība, taču kaut kā nesaslēdzas galvā tie zobrati.

Kaut kā tvert visu viekāršāk, vieglāk, gaišāk.

Man patīk Elīnas Egles kailfotogrāfijas :-)

Forši, ka ir tāds populārs cibiņš martcore, pie kura komentāros var atrast atbildes uz svarīgajiem jautājumiem par būtiskajiem tematiem!

P.S. Pirms tam nemaz nezināju par E.E. eksistenci.

P.P.S. Laikam nebūšu ļoti oriģināls — cērtama Egle :-D

UPD. 2012. gada 2. februāra plkst. 00.34 Izzāģējuši laukā no flikera tās kailfotogrāfijas :-)